Pašreizējais Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vēlēšanu otrajā kārtā ar nelielu procentuālo pārākumu varētu apsteigt opozīcijas partiju alianses kandidātu Kemala Kiličdaroglu, tostarp kampaņā izmantojot administratīvos resursus, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.
Pēc eksperta paustā, politologi jau iepriekš prognozēja, ka pirmajā kārtā Turcijā neizdosies ievēlēt prezidentu, jo valsts sabiedrība ir sašķelta. Turcijas sabiedrība ir daļēji "proerdoganiska", jo pašreizējais prezidents ir musulmaņu pārstāvis, savukārt ekonomiskās problēmas valstī un zemestrīces seku vājā novēršana ir iedragājusi Erdogana kā spējīga vadītāja tēlu.
Pēc Daukšta vārdiem, Turcijas sabiedrība ir sadalījusies vēl vairākos segmentos. Valstī ir liela kurdu daļa un fanātiski islāmticīgie, kuri gribētu nodibināt gandrīz teokrātisku režīmu. Savukārt otru daļu veido cilvēki, kuri ir cieši saistīti ar eiropeiskām vērtībām, ar vēlmi kļūt par Eiropas daļu un nekādā ziņā nevirzīties prom no pasaules globālajām attīstības tendencēm.
"Jāatzīmē, ka pēc apvērsumiem Erdogans ir iesēdinājis cietumā daudzas ietekmīgas personas, kuras no vienas puses gaida Erdogana aiziešanu, no otras puses - gaida izmaiņas, kuras mīkstinātu režīmu un ļautu darboties tālāk ar citiem spēkiem," skaidroja eksperts.
Runājot par vēlēšanām, Daukšts atzīmēja, ka patlaban līdz galam nav skaidrs, kāda ir Turcijas armijas nostāja. Armijai Turcijā pēdējās desmitgadēs bijusi demokrātiju atbalstoša loma. Lai gan runā, ka armija iestājas par to, lai Erdogana režīmu nomainītu ar demokrātiskāku režīmu un demokrātiskāku pieeju Turcijas attīstībai, tomēr atklāts ir jautājums, vai tas pilnībā atbilst patiesībai.
Politologs akcentēja, ka viņa subjektīvajā vērtējumā līdzšinējā prezidenta pārvēlēšana būtu izdevīga demokrātiskajiem spēkiem, sevišķi Ukrainā un starptautiskajās attiecībās, jo Erdogans mīkstinās savu nostāju attiecībā uz Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Vienlaikus Erdogana autoritārais stils nonāk konfrontācijā ar Krievijas interesēm. Pašreizējais Turcijas prezidents ir daudz asāks ģeopolitiķis, kurš ir vērsts pret Krieviju, nevis par Krieviju. Reveransi abu prezidentu savstarpējās attiecībās, eksperta ieskatā, ir tikai spekulācijas.
"Erdogans ir autoritārs līderis, kurš pēc būtības mēģina izveidot impēriju. Viņam ar [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu ir pretēji ģeostratēģiskie viedokļi un nodomi par savu valstu teritoriju attīstību," sacīja Daukšts.
Taujāts, kas notiks ar Turciju gadījumā, ja Erdogans vēlēšanās zaudēt, politologs norādīja, ka tas ir sarežģīts jautājums. No pirmā acu uzmetiena, Erdogana aiziešana it kā būtu izdevīga Eiropas vienotībai, demokrātisko procesu attīstībai Turcijā, sekulāras valsts idejas attīstībai. No otras puses, vajadzētu rēķināt, kādā virzienā dodas jaunais demokrātiskais režīms, kādas ir tā ietekmes sviras.
LETA jau rakstīja, ka Turcijas prezidenta vēlēšanās gaidāma otrā kārta, jo neviens kandidāts svētdien nav saņēmis vairāk nekā pusi balsu, liecina valsts ziņu aģentūras "Anadolu" publiskotie provizoriskie rezultāti.
Atbilstoši šiem rezultātiem, kas iegūti pēc 98,55% balsu saskaitīšanas, pašreizējais valsts galva Erdogans saņēmis 49,34% balsu, bet sešu opozīcijas partiju alianses kandidāts Kiličdaroglu - 45% balsu. Savukārt galējo nacionālistu kandidāts Sinans Ogans ieguvis 5,23% balsu.
Erdogans izteica cerību uz uzvaru pirmajā kārtā, piebilstot, ka viņš neiebilst pret otro kārtu.