Spānijas militārais atbalsts Latvijai un Baltijai ir izcils piemērs NATO sabiedroto solidaritātei, vizītē Madridē tiekoties ar Spānijas amatpersonām, sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).
Politiķis atzīmēja, ka Spānija nodrošina skaitliski otru lielāko kontingentu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā un veic patrulēšanu Baltijas gaisa telpā. Redzot nepieciešamību nodrošināt pretgaisa aizsardzību, Spānija nevilcinoties lēma par NASAMS sistēmas izvietošanu Latvijā, par Saeimas priekšsēdētāja pausto aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
"Tas ir izcils piemērs sabiedroto vienotībai un solidaritātei," uzsvēra Smiltēns.
Saeimas priekšsēdētāja vadītā delegācija Madridē šodien tikās ar Spānijas Kongresa prezidenti Meričelu Batetu Lamanju un Senāta pirmo viceprezidenti Mariju Kristīnu Narbonu-Ruisu.
Neskatoties uz ievērojamo attālumu starp mūsu valstīm, mēs patlaban sastopamies ar tiem pašiem izaicinājumiem un esam daudz tuvāk, nekā varētu domāt. Vēlamies turpināt ciešo partnerību aizsardzības jomā, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti un mieru NATO valstīs,
uzsvēra Smiltēns.
Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka būtiski īstenot NATO Madrides samitā pieņemtos lēmumus alianses austrumu flanga stiprināšanai. Prioritāte ir palielināt paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu līdz kaujasspējīgai brigādei, sacīja Smiltēns. Savukārt, raugoties uz NATO Viļņas samitu, nepieciešami konkrēti un koordinēti lēmumi par pretgaisa aizsardzības stiprināšanu Baltijā.
Puses bija vienisprātis par nepieciešamību pastiprināt sankciju politiku pret Krieviju, jo sankcijas darbojas un novājina agresora kaujasspējas. Tāpat Krievija jāsauc pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem agresijas noziegumiem.
Runājot par Ukrainas eiroatlantisko integrāciju, Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka jautājums vairs nav par to, vai Ukraina kļūs par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti, bet gan par to, kad un kā. Viņš uzsvēra, ka līdzvērtīgi jāatbalsta arī Moldova, kas ir skaidri paudusi savu izvēlēto ceļu. Šīs valstis nedrīkst palikt "pelēkajā" drošības zonā, sacīja Smiltēns.
Pārrunājot gaidāmo Spānijas prezidentūru ES, puses bija vienisprātis, ka tā iekrīt izaicinājumiem pilnā laikā un joprojām būs aktuālas Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās sekas. ES būs jāturpina strādāt un palielināt konkurētspēju augstu enerģijas cenu un inflācijas apstākļos, norādīja abu valstu parlamentu vadība.
Novērtējot Ukrainas un Moldovas progresu, Latvija iestājas par iestāšanās sarunu ES uzsākšanu jau šā gada beigās, pauda Saeimas priekšsēdētājs. Spānijas amatpersonas uzsvēra, ka ir jāstrādā pie kopīgas ES migrācijas politikas, kas ir aktuāla problēma abās valstīs.
Ģeogrāfiskais attālums nav šķērslis, lai attīstītu ciešākas ekonomiskās saites starp Latviju un Spāniju - savstarpējā tirdzniecība pēdējā gadā ir pieaugusi, tāpat redzamas labas sadarbības perspektīvas arī nākotnē, pauda Smiltēns. Latvija augstu vērtē Spānijas uzņēmumu iesaisti "Rail Baltica" projekta attīstībā, tāpat esam ieinteresēti padziļināt sadarbību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomā, sacīja politiķis.
Vizītes laikā Saeimas priekšsēdētājs tikās arī ar Spānijas Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas ģenerālsekretāru, admirāli Huanu Fransisko Martinesu-Nunjesu un Spānijas Ārlietu, ES un sadarbības ministrijas valsts sekretāru Paskvālu Ignasio Navarro-Riosu.
Kopā ar Saeimas priekšsēdētāju Spāniju vizītē apmeklē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS), Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (P).