Kariņš uzdevis ministrijām divu nedēļu laikā sagatavot risinājumus EP vēlēšanu IT nodrošinājumam

© Vladislavs Proškins/F64

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis Iekšlietu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Satiksmes ministrijai, kā arī Valsts kancelejai (VK) divu nedēļu laikā sagatavot un iesniegt iespējamos risinājumus informācijas tehnoloģiju (IT) nodrošinājumam 2024.gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, aģentūrai LETA pavēstīja premjera birojā.

Centrālā Vēlēšanu komisija (CVK) vēstulē Ministru prezidentam ir izklāstījusi problēmsituāciju saistībā ar IT nodrošinājuma nepieciešamību 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā rezultātā premjers uzdevis ministrijām rast risinājumu.

CVK uzskata, ka steidzami jāatrisina tiešsaistes vēlētāju reģistra jautājums.

Kā aģentūru LETA informēja CVK pārstāvji, līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir atlicis gads, un vēl joprojām nav pieņemts lēmums, kas uzturēs un nodrošinās Elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru (ETVR), kā arī citas vēlēšanām nepieciešamās IT sistēmas. ETVR nodrošina vēlētājiem iespēju balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī pēc savas izvēles.

CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte uzsver, ka situācija ir ļoti nopietna, un vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu var apdraudēt sekmīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanu.

Tuvākajās dienās VK jāpieņem konceptuāls lēmums gan par ETVR nodrošināšanu 2024.gadā, gan arī par pārējo nepieciešamo IT sistēmu nodrošināšanu.

Šobrīd ir iedarbināts scenārijs, kurā tiek izskatīta iespēja, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās ETVR darbību nodrošinātu privātais sektors. Pašlaik sistēmas turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, savukārt Vēlēšanu vadības sistēmas daļas atrodas pie CVK, un pārējās ir nepieciešams izstrādāt.

VK vadība kopā ar iesaistītajām pusēm jau ir noturējusi konsultācijas ar IT nozares pārstāvjiem. Ja tuvākajās dienās tiks pieņemti minētie lēmumi un ja tie paredzēs privāto uzņēmēju piesaistīšanu, tad īsā laika posmā vajadzētu notikt šo uzņēmumu nolīgšanai un aktīva darba uzsākšanai.

Savukārt aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule liecina, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmums "SOAAR", kas pēdējos gados uzvarējis apjomīgos CVK un citu valsts iestāžu iepirkumos, publiskajā telpā novērojusi, ka CVK ir sarežģījumi gaidāmajās 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tostarp, ir apdraudēta iespēja balsot jebkurā iecirknī, neviens neuzņemas nodrošināt vēlēšanu sistēmas, valsts iestādes nevēlas vadīt vēlēšanu sistēmas, kā arī balsis būs jāskaita ar rokām un jāstrādā burtnīcās.

Vēstulē "SOAAR" aicina CVK organizēt sanāksmi un pārrunas par sadarbības iespējām un 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu pilnvērtīgu, kvalitatīvu nodrošināšanu.

SOAAR ieskatā CVK nepieciešams uz sanāksmi uzaicināt kompetentās drošības iestādes, tostarp Satversmes aizsardzības biroju, informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūciju "Cert.lv", kā arī Valsts drošības dienestu, lai pārliecinātos par šķēršļu neesamību "SOAAR" vēlēšanu nodrošināšanai.

Jau ziņots, ka Kariņ maijā sagaida lēmumu pieņemšanu vēlētāju reģistra nodrošināšanai. Kariņš atzīmēja, ka patlaban notiek vēlētāju reģistra sistēmas uzturētāja izvēles process, un maija mēnesī ir jābūt rezultātam.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais