Pēc Levita atteikšanās no kandidēšanas uz Valsts prezidenta amatu JV apsver savu turpmāko rīcību

JV Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis Latvijas Televīzijas raidījumā (LTV) "Kas notiek Latvijā?" pastāstīja, ka, pirmkārt, partiju apvienība vērtēs "Progresīvo" frakcijas ceturtdien atklāto prezidenta amata kandidātu, otrkārt, lems par sava kandidāta izvirzīšanas nepieciešamību.

Neoficiāli izskanējis, ka viens no kandidātiem, kurus virzīšanai uz Valsts prezidenta amatu apsvēruši JV politiķi, ir pašreizējais ārlietu ministrs Rinkēvičs. JV pārstāvji līdz šim izvairījušies komentēt Rinkēviča virzīšanas iespējamību.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atklāja, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka virzītā Valsts prezidenta amata kandidāte būs "ļoti harizmātiska, izcili izglītota, profesionāli pieredzējusi sieviete", tomēr konkrētu uzvārdu viņš nenosauca, kā arī neatbildēja uz jautājumu, vai tā varētu būt, piemēram, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.

Kā ziņots, Valsts prezidents Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. "Nevienam [kandidātam] nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.

LETA jau ziņoja, ka līdz šim publiski bija izskanējuši divi potenciālie kandidāti uz Valsts prezidenta amatu - pašreizējais prezidents Levits un "Apvienotā saraksta" dibinātājs, uzņēmējs un arhitekts Uldis Pīlēns, kura kandidatūru AS jau trešdien oficiāli pieteica. Levitu bija plānojusi pieteikt Nacionālā apvienība.

Nevienam no abiem minētajiem kandidātiem pārliecinoša atbalsta Saeimā līdz šim nebija, bet koalīcija par vienu kandidātu līdz šim nebija vienojusies, turklāt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien neizslēdza, ka arī JV varētu izvirzīt savu kandidātu augstajam amatam.

Kandidātu izvirzīšana Valsts prezidenta amatam sākās 9.maijā un noslēgsies 13.maijā. Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.