Kuram ministram vēl joprojam nav pielaides valsts noslēpumam?

© Dmitrijs Suļžics /F64

Starp valdības locekļiem speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu patlaban vēl nav izsniegta tikai zemkopības ministram Didzim Šmitam (AS).

Šmita padomniece Kristīne Liepa aģentūrai LETA apstiprināja, ka Šmitam patlaban pielaide vēl nav izsniegta.

Satversmes aizsardzības birojā (SAB) aģentūrai LETA apstiprināja, ka speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu šobrīd vēl nav izsniegta vienam ministram, kura atļaujas izsniegšanas pārbaudes termiņš ir pagarināts.

Tāpat speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu ir izsniegta vairumam Saeimas deputātu, kuriem tās bija pieprasītas. Pārējo atļauju izsniegšana ir procesā.

"Ņemot vērā, ka Saeima pieprasījumus atļauju saņemšanai iesniedza nevis visus uzreiz, bet pakāpeniski, arī to izsniegšana rit atbilstoši," uzsvēra SAB.

Pielaides ir nepieciešamas visiem ministriem. Tikmēr atļauja ir vajadzīga tikai tiem deputātiem, kas darbojas Saeimas komisijās, kur var būt jāskata ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi.

Tās ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Eiropas lietu komisija, Juridiskā komisija, Nacionālās drošības komisija, Ārlietu komisija, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kā arī Parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Personas pārbaudes termiņš ir trīs mēneši. Ja objektīvu iemeslu dēļ triju mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, to iespējams pagarināt vēl līdz trim mēnešiem, par to paziņojot personai.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pārbaudes tiek veiktas īpaši rūpīgi.

Vienlaikus līdzšinējā Saeimas prakse liecina, ka pielaides neesamība var neliegt deputātiem darboties atsevišķās minētajās komisijās, jo komisiju darbakārtību tikai daļēji veido ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi. Šādi deputāti bez pielaides darbojās arī iepriekšējo parlamenta sasaukumu laikā. Piemēram, pielaide nebija 13.Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam, kuru vēlāk aizturēja par spiegošanu Krievijas labā.

Krišjāņa Kariņa (JV) otro valdību apstiprināja pērn 14.decembrī.

Svarīgākais