Koalīcija vienojas noņemt steidzamību grozījumiem par sabiedrisko mediju apvienošanu

Koalīcija vienojusies noņemt steidzamību grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz sabiedrisko mediju apvienošanu, pirmdien preses konferencē norādīja valdību veidojošo partiju politiķi.

Līdz ar to paredzēts, ka vēl notiks plašāka diskusija par ar likumprojektu saistītajiem jautājumiem, norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Nacionālās apvienības pārstāvis, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons.

Kariņš norādīja, ka ar šo procesu ir saistīta arī gaidāmā mediju politikas pamatnostādņu skatīšana valdībā.

Premjers jau iepriekš šodien pauda, ka uzskata, ka ir jāatceļ steidzamība Saeimā izskatāmiem grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā.

"Būtiska ir publiska diskusija, kā arī mediju politikas jautājumi jāskata kopsolī ar mediju politikas pamatnostādnēm un finansējuma iespējām," iepriekš ierakstā sociālajos tīklos norādīja premjers.

Arī "Apvienotais saraksts" (AS) iepriekš šodien aicināja noņemt steidzamību grozījumiem sabiedrisko mediju likumam, lai tos skatītu parastajā kārtībā trīs lasījumos. AS otrdien, 28.martā, plkst.15 plāno uzklausīt Latvijas radio kolektīva un valdes viedokli, lai saprastu, kāds ir to pamats bažām sabiedrisko mediju apvienošanas jautājumā, norāda partiju apvienībā.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Radio darbinieki ir parakstījuši atklāto vēstuli, pieprasot apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumu pieņemšanu, aģentūru LETA informē radio.

Latvijas Radio darbinieki uzskata, ka steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024.gada 1.janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju (LTV) nevis veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās manipulējamības risku.

Atklāto vēstuli kopš piektdienas pēcpusdienas parakstījis 191 Latvijas Radio darbinieks.

Vēstulē norādīts, ka nav zināmas šīs apvienošanas izmaksas un ieguvumi. Latvijas Radio darbiniekiem esot zināms, ka neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizētu sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mērķus, visticamāk, nebūs. Ja lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiek pieņemts reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli, tad šobrīd sabiedrisko mediju apvienošana ir nepamatota, uzskata Latvijas Radio darbinieki.

Vēstulē norādīts, ka otrajā lasījumā iesniegts arī priekšlikums sabiedriskajā medijā aizliegt kandidēt uz amatiem tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās nevalstiskās organizācijās.

Virkni šo priekšlikumu iesnieguši Nacionālās apvienības (NA) deputāti Artūrs Butāns un Aleksandrs Kiršteins.

Saeima 16.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tiesisko pamatu apvienotā sabiedriskā medija darbībai.