Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Politika

Kariņš uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus papildu finansējuma novirzīšanai veselības un izglītības nozarēm

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm, aģentūrai LETA pavēstīja premjera birojā.

Ministru prezidents 2023.gada budžeta pieņemšanas procesā uzsvēra, ka līdz ar nepieciešamo pārmaiņu īstenošanu veselības un izglītības nozarēs tiks pārskatīti visu ministriju izdevumi, lai rastu papildu finansējumu valdības deklarācijā un tiesību aktos pausto apņemšanos īstenošanai šajās nozarēs.

"Šobrīd ir pieņemts šī gada valsts budžets. Gan veselības ministre, gan izglītības un zinātnes ministre ir apņēmušās īstenot būtiskas pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības jomā, lai abas sistēmas kļūtu efektīvākas un spētu nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem, proti, ir plānota slimnīcu līmeņošana un skolu tīkla sakārtošana," uzsver Kariņš.

"Lai rastu papildu finansējumu abām šīm prioritārajām nozarēm, esmu uzdevis visām ministrijām pārskatīt budžeta izpildes procesā prognozēto izdevumu ekonomiju, Finanšu ministrijai apkopot informāciju un iesniegt valdībā ziņojumu par papildu finansējuma pārdali 2023.gadā veselības un izglītības nozarei," norāda premjers.

Ministru prezidenta rezolūcija paredz nozaru ministrijām līdz 26.maijam sagatavot informāciju par 2023.gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos un līdz gada beigām prognozēto izdevumu ekonomiju un par uzdevumu izpildi iepriekšējo izdevumu pārskatīšanā, kas rada līdzekļu ekonomiju 2023.gadā un turpmākos gados. Tāpat rezolūcijā noteikts pārskatīt piešķirto finansējumu 2023.gadā, lai veselības un izglītības nozarēm nodrošinātu finansējumu, kas nepieciešams, lai īstenotu valdības deklarācijā un tiesību aktos paustās apņemšanās.

Savukārt Finanšu ministrijai informatīvais ziņojums par papildu finansējuma pārdali veselības aprūpes un izglītības nozarēm jāsagatavo līdz 16.jūnijam.

LETA jau ziņoja, ka veselības nozares darbinieku profesionālās organizācijas un to biedri ir apņēmības pilni protestēt un pievienoties skolotāju protesta gājienam aprīlī. Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece iepriekš norādīja, ka trūcīgais finansējums pacientu aprūpei un zālēm, kā arī paredzētais niecīgais darba samaksas palielinājums no 1.aprīļa neko nemainīs veselības aprūpes nozarē, kas jau 30 gadus nesaņem pienācīgu finansējumu.

Ārstniecības personu vidējā darba samaksa no 2023.gada 1.aprīļa tiks palielināta par 120 eiro (bruto). Līdz ar to vidējā darba samaksa ārstiem pieaugs par 6,1%, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem - par 10,1%, bet jaunākajam personālam - par 16,1%. Savukārt nozares darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas - atbalsta personālam -, vidējā darba samaksa tiks paaugstināta par 22,76 eiro.

Tāpat jau vēstīts, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome nolēmusi 24.aprīlī rīkot protesta akciju, kā arī sākt trīs dienu visas Latvijas pedagogu streiku. LIZDA nav apmierināta ar to, ka valdība nav pildījusi pedagogiem dotos solījumus, kā arī spēkā esošos normatīvos aktus.

Ņemot vērā, ka iepriekš pieteiktais streiks nenotika, jo politiķi tomēr piedāvāja pedagogiem vienošanos, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka gājiens notiks neatkarīgi no tā, vai streika prasības tiks izpildītas, vai nē. Streiks gan varētu nenotikt, ja politiķi atkal pēdējā brīdī piedāvās kādus risinājumus, jo šādā gadījumā zūd tiesiskais pamats streika rīkošanai.