Nav pieļaujams, ka Eiropas Padomes (EP) struktūrās strādā Krievijas pilsoņi, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš šodien tikās ar EP ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču Buriču.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Pejčinoviča Buriča Latvijā ir ieradusies darba vizītē pirms gaidāmās Latvijas prezidentūras EP Ministru komitejā, kas sāksies 2023.gada 17.maijā un ilgs pusgadu.
Pēc ĀM paustā, lai gan EP bija pirmā starptautiskā organizācija, kas tieši pirms gada 16.martā, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju Ukrainā, nolēma izslēgt Krieviju no šīs organizācijas, EP struktūrās joprojām strādā Krievijas pilsoņi.
Tikšanās laikā Rinkēvičs pauda nostāju, ka šāda situācija ir nepieļaujama, jo saskaņā ar aktualizētajiem EP statūtiem par Personāla noteikumiem organizācijas ģenerālsekretārs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, ja valsts, kuras pilsonis ir darbinieks, pārstāj būt organizācijas dalībvalsts.
"Nav pieļaujama situācija, ka Krievijas pilsoņi turpina strādāt organizācijā, no kuras Krievija ir izslēgta. Tādēļ Latvija savas prezidentūras laikā turpinās šo jautājumu aktualizēt ar nepieciešamo regularitāti, iekļaujot to Ministru komitejas darba kārtībā," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.
Tikšanās laikā Rinkēvičs izteica Latvijas apņēmību turpināt visos veidos atbalstīt Ukrainu un iestāties par Krievijas saukšanu pie starptautiskās atbildības par visiem Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem, tai skaitā agresijas noziegumu.
EP ģenerālsekretāre Pejčinoviča Buriča atzīmēja, ka EP bija viena no pirmajām starptautiskajām organizācijām, kas 2022.gada 24.februārī nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja karaspēka izvešanu, norādot, ka Krieviju no EP var izraidīt, kas pēcāk arī notika.
Runājot par Krievijas pilsoņiem, kas nodarbināti EP, Pejčinoviča Buriča skaidroja, ka visi tie cilvēki, kuriem uz noteiktu laiku bija noslēgti darba līgumi ar EP, bija savi amati jāatstāj. EP ģenerālsekretāre skaidroja, ka izstrādāta risku pārvaldība un sākta to cilvēku izvērtēšana noteiktos amatos, kuri darbu EP vairs nevar turpināt.
"Mēs skatāmies, kā rīkojušās citas starptautiskās organizācijas, kā, piemēram, NATO un Eiropas Kosmosa aģentūra. EP atrodas tādā situācijā, kādā tā nav bijusi iepriekš. Mums ir jādomā ne tikai par EP reputāciju, bet arī par cilvēkiem, kuri strādā EP. Mēs izvērtējam dažādas iespējas, lai mainītu regulējumu, lai nākotnē varētu izvērtēt cilvēkus, kas ieņem noteiktus amatus. Pašreizējais regulējums paredz to, ka EP Krievijas pilsoņi nevar strādāt, bet, ja cilvēkam ir dubultpilsonība, ir jāseko regulējumam," skaidroja Pejčinoviča Buriča.
Amatpersonas arī pārrunāja Latvijas prezidentūras prioritātes un uzdevumus, organizācijas izaicinājumus, EP atbalstu Ukrainai saistībā ar Krievijas agresiju un citas starptautiskās aktualitātes.
Rinkēvičs atzīmēja, ka EP ir nozīmīga organizācija cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībai un stiprināšanai Eiropā. Pēc viņa paustā, Latvijas prezidentūra būs kā iekļaujošs uzdevums, jo tā īstenošanā būs iesaistītas daudzas Latvijas institūcijas, un prezidentūras laikā notiks 17 pasākumi gan Rīgā, gan Strasbūrā.
"Latvijas prezidentūras tematiskās prioritātes būs stiprināt demokrātiju un likuma varu Eiropā, īpaši veicinot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi, veicināt vārda brīvību, žurnālistu drošību un EP digitālo darba kārtību, kā arī aktīvi piedalīties EP reformu virzībā, tostarp šī gada maijā gaidāmā Eiropas Padomes samita lēmumu ieviešanā," uzsvēra Rinkēvičs.
Latvija pārņems EP Ministru komitejas prezidentūru no Islandes šī gada 17.maijā, ceturtā EP dalībvalstu vadītāju samita Reikjavikā, Islandē, nobeigumā. Latvijas prezidentūra ilgs līdz 15.novembrim, nododot to Lihtenšteinai.
