Kā strādā tā saucamais “lobēšanas” atklātības likums, kuru Saeimas frakciju pārstāvji kritizē?

Saeima šonedēļ pieņēmusi budžetu šim gadam. Cauru nakti deputāti skatīja vairāk nekā divsimt iesniegtos priekšlikumus. Vai kāda priekšlikuma tapšanas laikā ir notikušas interešu pārstāvniecības aktivitātes jeb vienkārši runājot – lobēšana? Jau kopš pirmā janvāra tas būtu jāuzrāda. Tomēr prasības ir tik izplūdušas, ka pat pats likumdevējs īsti nezina, kā tās pildīt, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Oficiālam lobija reģistra izveidei gan vēl doti divarpus gadi laika.

To, cik plašu interesi var radīt viens jautājums, ir parādījuši arī, piemēram, Tabakas un smēķēšanas ierīču likuma grozīšana. Tad nozares pārstāvji meklēja ceļu pie deputātiem. Bet nav saraksta, kurā var redzēt šāda veida tikšanās. Aktīvs lobija darbs pavadījis arī kādu citu likumu, kurā pat koalīcijas partijas nenobalsoja vienoti.

Vienā no Interešu pārstāvības atklātības likuma pantiem, kas stājās spēkā jau tagad, ir teikts: “Publiskās varas pārstāvis, iesniedzot publiska lēmuma projektu vai priekšlikumu par to, norāda interešu pārstāvības aktivitātes, kas notikušas publiska lēmuma projekta ierosināšanas vai izstrādes laikā. Ja priekšlikuma sagatavošanas laikā notikušas interešu pārstāvības aktivitātes, tās atspoguļojamas arī priekšlikumu tabulā likumprojekta izskatīšanai, izziņā par atzinumos izteiktajiem iebildumiem vai citos līdzīgos dokumentos gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādi dokumenti ir sagatavojami.”

Janvāra beigās Saeima balsoja par Latvijas un Norvēģijas divpusējo investīciju līguma izbeigšanu. Pret šo lēmumu nobalsoja ne vien opozīcijā esošā ZZS un Latvijas Pirmajā vietā. Bet no koalīcijas atšķirīgs balsojums - atturoties, bija arī pie varas esošajam Apvienotajam sarakstam. Valdošās koalīcijas partnera atšķirīgais lēmums esot balstījies tādu organizāciju kā LDDK un LTRK iebildumos.

“Pret” balsojušās ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis no Saeimas tribīnes toreiz sacīja: “Pirmšķietami šis jautājums ir tikai viena uzņēmēja interesēs. Protams, arī mēs esam tikušies ar šo uzņēmēju Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā, un mēs arī norādījām uzņēmējam, tieši izejot no tā, ka tas nevar būt tikai viena uzņēmēja jautājums. Mēs aicinājām šo jautājumu pārrunāt biznesa vidē un ar nevalstiskajām organizācijām. Viņš to arī izdarīja. Pēc tam mums pienāca vēstules, ka šis vairs nav tikai viena uzņēmēja jautājums, ka šī uzņēmēja pozīciju aizstāv lielākās Latvijas biznesa organizācijas (..)”

Ja par Ārlietu komisijas sagatavoto likumprojektu nenobalsotu daļa opozīcijas, tad piepildītos scenārijs, par kuru iestājās uzņēmējs Pēteris Pildegovičs. Viņa uzņēmums tiesājas ar Norvēģiju un viņš arī aktīvi strādāja ar Saeimas deputātiem, lai lēmumu virzītu vēlamā gultnē. Tas ir - līguma dotās iespējas turpinātos vēl desmit gadu. Pildegoviča uzņēmuma tiesvedības saistītas ar iespējām zvejot sniega krabjus Svalbārā, par ko “de facto” stāstīja iepriekš.

Iespējams, šis būtu bijis viens no gadījumiem, kad kopā ar priekšlikumu būtu bijis jāparādās arī ziņām par lobēšanas aktivitātēm. Taču tādas nebija norādītas, lai gan no pirmā janvāra likums to prasa. Tiesa, likums gan nenosaka, kā tieši tas jādara, un varbūt patiešām par tikšanos pietiek paziņot debašu laikā. “Es domāju, ka tai kārtībai būtu jābūt vienotai, jo Saeimā principā cilvēki no ielas tāpat vien nonākt nemaz nav iespējams. Un mūsu ieskatā tā nebūtu nekāda problēma, jo mūsu darbības principi vienmēr ir darboties ar, tā teikt, atzītām organizācijām (..),” tā tagad paziņojumu no tribīnes skaidro Valainis.

Lai gan ilgus gadus apspriestais un pērn rudenī iepriekšējā Saeimas sasaukumā pieņemtais likums beidzot ir stājies spēkā, Saeimas frakciju pārstāvji to kritizē kā pārāk sliktu un nekonkrētu.

“Es nevaru teikt, ka tas ir likums ir ideāls, ka tas ir ļoti labs, ka tur ir atbildes uz visiem jautājumiem. Vissvarīgākais šajā likumā, ka tas nozīmē, ka mēs esam spiesti domāt, kā tālāk to pilnveidot, jo 10 gadu laikā bija situācija, ka nekā nebija (..) Manuprāt, būtu ļoti labi, ka tie, kas profesionāli nodarbojas ar lobēšanu, tad, ja viņi, piemēram, ziņotu, kādu naudu viņi saņēma par to, ka viņi pārstāv, kādas intereses. Bet mēs neesam gatavi vēl tam. Pie tam ir jautājums vispār, vai par to balsotu, ja būtu tāds priekšlikums - balsis šeit nav, jo vairākiem patīk to darīt slepeni,” saka Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV).

Nozīmīgākā daļa, kas prasīs interešu lobētājiem noteiktā kārtībā reģistrēties, stāsies spēkā 2025. gada rudenī. Tagad, ja deputāts iesniedzis kādu priekšlikumu vai likumprojektu, viņam vajadzētu norādīt to interešu pārstāvi, ar kuru viņš komunicē.

Priekšlikumiem budžeta likumprojektā šādas atzīmes bija pievienojusi Saeimas “Progresīvo” frakcija. Taču tai pašā laikā, piemēram, šīs pašas partijas pārstāvji Rīgas domē izveidojuši un uztur sava veida lobija reģistru, publiskā kalendārā norādot visas tikšanās un to iemeslus, tomēr viņu Saeimas frakcijai tāda nav. “Neesam vēl paspējuši, bet viņš ir izveidots, teiksim, mēģinām jau roku piešaut un aicinām vienmēr arī deputātus aktīvi izmantot šo kalendāru, lai pa savām tikšanām informētu. Šobrīd viņš vairāk ir iekšējai frakcijas lietošanai, bet noteikti meklēsim iespējas to darīt zināmu sabiedrībai, jo mums mūsu darbā nekas nav slēpjams,” sola “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.

Ideja par publiska frakcijas deputātu kalendāra veidošanu apspriešanas vērta šķiet Jaunās vienotības pārstāvim Judinam, un Zaļo un zemnieku frakcijas vadītājs Valainis piedāvā tādu kā eksperimentu: “Es kā frakcijas vadītājs varētu uzņemties un tādu pilotprojektu uztaisītu. Jūs varētu redzēt, pieņemsim, trīs mēnešus, mēs uztaisīsim publisku reģistru mūsu mājaslapā, lai visi redz, kas nāk pie mums, un mums absolūti nav problēmu šo šādu ieviest.”

Pretkorupcijas eksperts Valts Kalniņš pieļauj - ja nav precīzu norāžu, kā izpildīt jaunā likuma normas, tad katrai institūcijai pašai jārod risinājums, kā to darīt. Tostarp, tas var būt arī publisks kalendārs, ierakstot, ar ko tiekas frakcijas vai atsevišķi deputāti.

“Katrai institūcijai ir attiecīgi pašai jārod risinājums, lai tā likuma norma būtu izpildīta. Lai viņu būtu iespējams pēc iespējas vienkāršāk ar mazākiem sarežģījumiem izpildīt. (..) Būtu brīnišķīgi, ja Saeima vispār, piemēram, spētu vienuviet apkopot informāciju par visām interešu aizstāvības aktivitātēm, kas ir notikušas, bet tas būtu jau kaut kāds tāds solis, kas pārsniedz to minimumu, ko likums konkrēti prasa,” saka Kalniņš.

Taču, vai un kāds plāns ir Saeimai? Stājoties spēkā likumam, deputātiem ticis organizēts seminārs ar ekspertu dalību, lai izskaidrotu jaunās normas. Taču pat eksperti neesot varējuši sniegt atbildes uz daudziem jautājumiem. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) ir gatavs kritizēt likumu, taču nedod solījumu, ka Saeima varētu izstrādāt vadlīnijas deputātiem.

“Likums ir deklaratīvs, viņš ir abstrakts, ārkārtīgi. Un tiešām mana līdzjūtība jāizsaka Tieslietu ministrijai, kurai pienākums tad tālāk to visu detalizēt, ja. Es uzskatu, ka Saeimā ir jāpieņem, ja pieņem, tad ir jāpieņem likumi, kuri ir saprotami, skaidri izpildāmi, un ir arī skaidrs, kas notiek, ja šos likumus nepilda. Diemžēl šis likums to neietver, tur ir tikai daži panti,” saka Saeimas priekšsēdētājs Smiltēns. Bet uz iebildumu, ka tieši Saeimas ziņā ir to mainīt, viņš atbild: “Iespējams, mēs tiksim galā ar budžetu, šobrīd tā ir pirmā prioritāte, jāatrod nauda joprojām veselībai un tālāk prioritāšu secībā arī strādāsim.”

“Es pieļauju, kamēr nebūs skaidri priekšraksti, vadlīnijas, kā darbojas, kā saka - rekur ir paraugs, un šādā veidā turpmāk iesniedzams. Šaubos, vai korektā veidā - viens varbūt ne tā izprata, kā tas ir jādara, otrs varbūt pārcentās un vēl kaut ko norādīja, līdz ar to šeit jāsaka, ka šeit ir kā mazam bērnam, es nerunāšu par deputātiem tikai, bet vispār politiķiem kopumā, - tā procedūra ir jāieliek, kā saka, kā ēdiens ar karotīti mutē. Un jāsāk no visiem darboties. Bet tāds pašregulācijas process, ka tā var, ka mēs paši kaut kādas anketas uztaisīsim, es neticu, ka tas tā var [darboties],” saka Saeimas deputāts Rihards Kols (NA).

Gan Smiltēns, gan vairāki citi deputāti norāda, ka viņi atklātību nodrošinot arī ar cita veida publikācijām, piemēram, ierakstiem sociālajos tīklos. “Pirmais un svarīgākais - ja ir pie mums kaut kāds uzņēmējs, es domāju, ka mēs atspoguļosim sociālajos tīklos, kas savukārt ir tāds kalendārs publiskais, kur visi var redzēt, ieskaitot sabiedrību un mūsu vēlētāju,” saka “Stabilitātei!” Saeimas frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs. Uz sociālajā tīklā “Facebook” publiskotām tikšanās reizēm ar uzņēmējiem atsaucas arī Saeimas frakcijas “Latvijas pirmajā vietā” vadītājs Ainārs Šlesers. “Godīgi sakot, es neesmu domājis tik detalizēti, kā mēs to plānojam publiskot, teicu - mēs esam opozīcijas frakcija, patreiz, mēs neesam valdošajā koalīcijā, un līdz ar to tās informācijas visdrīzāk nav tik daudz, bet mēs esam gatavi,” saka Šlesers.

Ja iepriekšējās Saeimas izaicinājums bija uzrakstīt Lobēšanas jeb interešu pārstāvības likumu, tad esošajam Ministru kabinetam līdz septembrim būs jāsagatavo un jāpieņem noteikumi, lai varētu izveidot Interešu pārstāvības reģistru un noteiktu interešu pārstāvības jomas. Un tad divi gadi būs atvēlēti praktiskās puses sagatavošanai.

Paredzams, ka lobiju reģistra ieviešana pavisam izmaksās ap pusotru miljonu eiro. Pēc tam ik gadu tam vajadzēs ap trīssimt tūkstošiem eiro. Tiesa gan, naudu šiem mērķiem paredzēts sākt prasīt no nākamā gada budžeta.