Diskusijā par naudu trūcīgajiem iedzīvotājiem sastrīdas opozīcijas un koalīcijas deputāti

Komisijas vairākums pēc debatēm noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) likumā "Par sociālo drošību" iesniegto priekšlikumu minimālo ienākumu slieksni iedzīvotājiem noteikt divreiz augstāku, nekā likumā ierakstīt piedāvājusi valdība.

ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis norādīja, ka priekšlikums paredz noteikt, ka minimālo ienākumu slieksnis iedzīvotājiem nebūtu zemāks par 40% no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī. Savukārt valdības virzītais priekšlikums ir, ka slieksnis būtu ne zemāks kā 20% no mediānas.

Cits opozīcijas deputāts Andris Šuvajevs (P) norādīja, ka, ja tiek secināts, ka 40% piedāvājums ir atbilstošāks Satversmes tiesas spriedumam šajā jautājumā, tad ZZS priekšlikums būtu jāatbalsta. Tādā gadījumā Budžeta komisijai arī kopīgi jāmeklē finanšu avots, lai varētu šo priekšlikumu atbalstīt, atzīmēja Šuvajevs.

Valainis no savas puses uzsvēra, ka ar valdības piedāvājumu par tikai 20% apmēru netiek ievērots Satversmes tiesas spriedumā paustais, kā arī Latvijai saistošās Eiropas Sociālās hartas nosacījumi. ZZS politiķis norādīja, ka, ja Latvija ir nolēmusi šajos jautājumos nerīkoties, tad valdībai arī oficiāli jāatsakās no hartas saistībām.

Valainis akcentēja, ka, pietiekoši nepalielinot minimālo ienākumu līmeni, nabadzīgāko cilvēku dzīves līmenis būs pasliktinājies pat ar valdības iecerēto līdzekļu palielinājumu. Politiķis norādīja, ka koalīcijas iecerētais palielinājums nesegs inflāciju, līdz ar to šo cilvēku pirktspēja būs mazāka.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) atzīmēja, ka ZZS pauž pārmetumus par lietām, kuras netika sakārtotas 15 gadus. Pēdējos trīs līdz četrus gadus tiek strādāts, lai "sasmeltu" jeb rastu risinājumu problēmai ar atbilstošu ienākumu nodrošināšanu trūcīgākajiem iedzīvotājiem, skaidroja politiķis, norādot uz jau iepriekš panākto palielinājumu.

Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis norādīja uz to, ka likumā pirmo reizi minimālo ienākumu slieksnis tiks piesaistīti pie minimālo ienākumu mediānas. Tāpat notiek pāreja uz minimālo ienākumu aktualizēšanas reiz trīs gados uz to pārskatīšanu reizi gadā.

LM parlamentārais sekretārs arī vērsa uzmanību, ka minimālo ienākumu slieksnis ir jāsaskaņo ne tikai ar valsts budžeta, bet arī pašvaldību budžetu iespējām, kurus minimālo ienākumu izmaksa ietekmē vairāk nekā valsts budžetu.

Opozīcijas deputāts Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka valdības piedāvātais finansējums nerisina bērnu bāreņu un bērnu ar invaliditāti situācija, kad viņiem ir jāsāk patstāvīga dzīve pēc būšanas atbalsta centros.

Savukārt Reirs vērsa uzmanību, ka pēdējos četros gados iepriekšējā valdība gandrīz dubultojusi kādus no minimālajiem ienākumiem. Koalīcijas politiķis norādīja, ka savulaik Latvijas Pašvaldību savienība esot nobremzējusi jebkuru virzību sliekšņu palielināšanai.

Budžeta komisijas vadītājs arī netieši norādīja uz Latvijas Lielo pilsētu asociācijas iebildumiem pagātnē, ņemot vērā Valaiņa ilggadējo darbību LLPA vadībā. Valainis gan atzīmēja, ka diezin vai tolaik, kad Reirs ieņēma labklājības ministra amatu, būtu notikusi LLPA pārstāvju un Reira kāda tikšanās.

Komentējot Auguļa iepriekš pausto, cits koalīcijas deputāts Ģirts Lapiņš (NA) pauda, ka viņam ir lielas šaubas, ka Augulis kaut ko būtu izdarījis šajā jomā, kad bija labklājības ministrs. Līdz ar to esot ironiski, ka Augulis tagad aizstāv šos jautājumus, pauda Lapiņš.

Augulis atbildēja norādot uz viņa laikā sākto virzību situācijas uzlabošanai, kā arī uzsvēra, ka Lapiņam būtu sākumā pašam kaut kas jāizdara pirms nākt ar pārmetumiem.

Uz Lapiņa kritiku Auguļa partijas biedrs Valainis aicināja Lapiņu un viņa pārstāvēto Nacionālo apvienību (NA) uzņemties atbildību par NA aizstāvētās demogrāfijas politikas izgāšanos.

Komisijas vairākums šodien noraidīja arī Saeimas deputātes, bijušās labklājības ministres Ramonas Petravičas (LPV) attiecīgajos likumprojektos iesniegtos priekšlikumus pensionāru situācijas uzlabošanai.

Budžeta komisija šodien sākusi darbu ar valsts 2023.gada budžeta pakotnes likumprojektu skatīšanu pirms galīgā lasījuma.