Kariņš: Vairs nepietiek ar naudas ieguldīšanu izglītības un veselības aprūpes sistēmā, ja tās nereformē

Pēc premjera paustā, lai uzlabotu veselības aprūpes un izglītības sistēmu ir vajadzīgas divas lietas. Kariņš norādīja, ka objektīvi ir nepieciešami papildus līdzekļi, tomēr runa ir par to, kā tos racionāli izmantot. Viņa ieskatā, ir sasniegta tāda valsts attīstības stadija, ka vairs nedrīkst darīt, kā līdz šim.

Kariņš uzsvēra, ka aizvien vairāk nodokļu maksātāju naudas tikuši ieguldīti sistēmā, cerot sasniegt citādāku rezultātu, bet rezultāta nav. Viņa ieskatā, Latvijā ir nevienmērīga izglītības sistēma, jo ir skolas, kurās audzēkņi iegūst kvalitatīvas zināšanas, bet ir arī tādas izglītības iestādes, kuras absolvējot, jauniešiem ir grūtības iestāties universitātē vai startēt darba tirgū.

"Vairāk naudas šo nerisinās. Mums ir jāsakārto sistēma. Tas pats attiecas uz veselības aprūpes sistēmu. Neskatoties uz to, ka gadu no gada sistēmā ieguldīts arvien vairāk naudas, pacientu rindas pastāv, neapmierinātība mediķu vidū arī pastāv. Tas izgaismo, ka mums ir sistemātiski izaicinājumi," sacīja Kariņš.

Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijā ir pasaules mēroga kvalificēti ārsti, ķirurģijā attīstās oriģinālas un jaunas metodes, kā ārstēt. Kariņš norāda, ka nav runa par ārstu vai medicīnas māsu izglītības problēma, jo ar tā ir vislabākajā kārtībā. Nepieciešama racionālāka sistēma, lai ārsti var labāk kalpot sabiedrībai un brīvi darīt savu darbu.

Savukārt, runājot par valsts budžetu, Kariņš atzīmēja, ka rīt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) dosies uz Saeimu, lai tai nodotu valdības izstrādāto budžeta likumprojektu, un iedarbinātu procedūru, lai pēc iespējas ātrāk varētu tikt pie šī gada valsts budžeta.

Viņš norādīja, ka budžetā iezīmējas trīs galvenās prioritātes, kurām ir piešķirta papildus nauda - pirmajā vietā ir aizsardzība, otrajā vietā - veselības aprūpes sistēma un trešajā vietā - izglītības un zinātnes joma. Neskatoties uz papildus finansējumu, būs nepieciešamas arīdzan plašas reformas un uzlabojumi gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmā.

LETA jau rakstīja, ka valdība jau 13.janvārī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) apkopoto un sagatavoto 2023.gada valsts budžeta piedāvājumu jaunām valdības prioritātēm un programmām.

FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka šā gada valsts budžeta piedāvājums paredz papildu esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības prioritātes un programmas 710 miljonu eiro apmērā.

Sagatavotais budžeta piedāvājums valsts drošībai un ārpolitikai paredz atvēlēt 402 miljonus eiro, dzīves kvalitātes prioritātei - 162 miljonus eiro, konkurētspējai - 71 miljonu eiro, izglītībai - 45 miljonus eiro, bet enerģētikai, klimatam un videi - 31 miljonu eiro.

Papildu pasākumu īstenošanai 2023.gadā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 215 miljonu eiro apmērā.

Vēl kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantoti budžeta izpildes procesā pārdalāmie finanšu līdzekļi un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, nodrošinot finansējumu 141 miljona eiro apmērā. Tostarp no AS "Latvenergo" paredzētas papildu iemaksas 30 miljonu eiro apmērā, bet no VAS "Latvijas valsts meži" - 90 miljonu eiro apmērā. Šis finansējums ir pārdalīts budžeta ietvaros un nerada papildu deficītu vai ietekmi uz apstiprināto fiskālo telpu.

Tāpat valsts prioritātēm un citām iestādēm ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības dienestu un spēju stiprināšanai ir paredzēti 354 miljoni eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības ārkārtas sēdē skaidroja, ka, gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība būtisku finansējumu atvēlēja valsts drošības stiprināšanai, kur pamatā tika atbalstīts finansējums vienreizējiem pasākumiem, kurus ir iespējams finansēt ārpus fiskālās telpas - 354 miljoni eiro. Šajā pozīcijā ir paredzēts finansējums ne tikai Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai, bet arī kritiski svarīgu iekārtu iegādei sabiedriskajiem medijiem. Tas nodrošinās televīzijas signālu nepārtrauktību un mobilitāti, kas ir pamats sabiedrības informēšanai par notiekošo valstī.

Kā valsts nozīmes prioritātes valdība atbalstīja 10,35 miljonu eiro piešķiršanu minimālo ienākumu palielināšanai un 6,57 miljonu eiro piešķiršanu ANO pārstāvniecības ēkas Ņujorkā rekonstrukcijai, pagaidu telpu īre un pārcelšanās nodrošināšanai.

Vēl 12,63 miljoni eiro paredzēti pabalstu un kompensāciju nodrošinājuma palielināšanai par dienestu ārvalstīs kvalitatīvai Latvijas nacionālo drošības un ekonomisko interešu aizstāvībai, pieci miljoni eiro - veselības pakalpojumu pieejamībai bērniem, bet 10 miljoni eiro - kā finanšu instruments investīciju projektiem.

Iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā paredzēts novirzīt 6,22 miljonus eiro, bet kiberdrošības stiprināšanai - deviņus miljonus eiro.

Tāpat 2023.gada budžetā plānots papildu 18,38 miljonu eiro finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai, bet "Rail Baltica" projekta ieviešanai - 2,38 miljoni eiro. Savukārt atbalstam Ukrainas rekonstrukcijai šogad budžetā novirzīs 5,11 miljonus eiro.

Pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei tiks paredzēts finansējums ik gadu, nodrošinot iedzīvotāju drošību šā brīža sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei šogad un turpmākos gadus plānots novirzīt 200 miljonus eiro.

Tiks stiprināta arī iekšlietu sistēmas infrastruktūra, iegādājoties jaunus ugunsdzēsības transportlīdzekļus un izbūvējot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo katastrofu centrus. Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi piedāvājumu, kas nodrošina reģionālo pārklājumu ar modernizētiem krīžu centriem visā Latvijas teritorijā. Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei plānots novirzīt 23 miljonus eiro, bet ugunsdzēsēju depo izveidei tiks novirzīti papildu 3,64 miljoni eiro.

Valdība ir vienojusies par kopīgām valsts prioritātēm, novirzot tam finansējumu 132 miljonu eiro apmērā no fiskālās telpas. 2023.gadā tiks palielināts minimālo ienākumu līmenis, turpmāk piesaistot to sociāli ekonomiskajiem rādītājiem.