Bartaševičs atzīst, ka pats vēloties "šajā grūtajā brīdī pārņemt "Saskaņas" vadību"

Nedēļas nogalē Rīgā plānots "Saskaņas" kongress, kurā galvenais jautājums ir partijas vadības vēlēšanas pēc nesekmīgā starta 14.Saeimas vēlēšanās, kurās ilggadējiem vēlēšanu līderiem neizdevās iegūt pārstāvniecību parlamentā. Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, partijā pirms kongresa vērojama ļoti asi cīņa par vadību.

Bartaševičs atzīst, ka arī pats vēloties "šajā grūtajā brīdī pārņemt "Saskaņas" vadību", bet partijas vadība tā vietā, lai veidotu dialogu, publiski nākusi klajā "ar nepatiesām apsūdzībām viņa nostājā attiecībā uz karu Ukrainā, nevairoties no izdomājumiem".

Kā ziņots, pēc šomēnes notikušas partijas valdes sēdes Rīgas nodaļa paziņoja, ka Bartaševičs tajā rosinājis Krievijas noziedzīgo karu pret Ukrainu saukt par konfliktu, mudinājis rēķināties ar iespējamo Krievijas uzvaru un ieteicis vienoties par drošības garantijām no Krievijas puses. Rēzeknes politiķis pēc tam paziņoja, ka partijas Rīgas nodaļas paziņojumā esot tikusi izplatīta melīga viņa nostājas interpretācija attiecībā uz Ukrainu.

Šodien izplatītās vēstules autori pārmet, ka pēc partijas neveiksmīgā starta 14.Saeimas vēlēšanās tās pašreizējie līderi Nils Ušakovs un Jānis Urbanovičs atteikušies uzņemties atbildību par notikušo un "uzsāka histērisku cīņu, lai saglabātu kontroli pār partiju".

"Laiks, kad gatavojāmies kongresam, bija pilns ar aizkulišu ķildām, intrigām un atklātu neslavas celšanu pret tiem, kas pauda gatavību uzņemties partijas pārveides kursu. (...) Tā vietā, lai veidotu dialogu, partijas vadība publiski nāca klajā ar nepatiesām apsūdzībām [Bartaševiča] nostājā attiecībā uz karu Ukrainā, nevairoties no izdomājumiem. Tas bija nepārprotams mēģinājums novērst partijas biedru un mūsu vēlētāju uzmanību no problēmām "Saskaņas" iekšienē un sarežģītās sociālekonomiskās situācijas Latvijā. Šādā veidā pašreizējā partijas vadība, kas ir atbildīga gan par neveiksmīgajām vēlēšanām, gan atkāpšanos no "Saskaņas" programmas, gan nodevību pret mūsu vēlētājiem, izmisīgi cenšas par katru cenu saglabāt savus vadošos amatus. Gatavojoties kongresam, partijas vadība pret tās Latgales pārstāvjiem demonstrēja augstprātīgu attieksmi, klaju necieņu un viņu viedokļu atklātu ignorēšanu," teikts "Saskaņas" Latgales nodaļu paziņojumā.

"Saskaņas" pārstāvji Latgalē pauž nostāju, ka šādos apstākļos viņu pārstāvēto partijas nodaļu delegāti nevarot piedalīties sestdien plānotajā partijas kongresā, tāpēc tiek aicināti to boikotēt. "Pašlaik valdošā neiecietība un emocionāla spiediena atmosfēra nevar nodrošināt pārmaiņu sākumu partijā, kļūdu apzināšanu un labošanu," pauž vēstules autori.

Neskatoties uz aso kritiku, Bartaševičs, Ivanova un Kušča sola tomēr turpināt aktīvi darboties "Saskaņā", lai pārvarētu krīzi partijā. No paziņojuma secināms, ka trijotne negrasās sekot cita redzama bijušā "saskaņieša", Daugavpils mēra Andreja Elksniņa pēdās, kurš pāris dienas pirms kongresa paziņoja, ka izstājas no "Saskaņas" un dibināšot jaunu reģionālo politisko spēku.

Ne Bartaševičs, ne Kušča neatbildēja uz aģentūras LETA telefona zvaniem, lai izskaidrotu, kādu redz turpmāko notikumu attīstību un izeju no krīzes partijā un vai viņi tomēr varētu pamest partiju, ja tās vadībā kongresā nonāks viņiem nevēlami partijas biedri. Vienlaikus neoficiāla informācija liecina, ka šāda "Saskaņas" Latgales nodaļu boikota mērķis varētu būt panākt, lai kongresā nav kvoruma un tas nav lemtspējīgs.

"Saskaņas" kongresā nedēļas nogalē plānots apspriest aktuālo situāciju partijā, lemt par grozījumiem partijas statūtos un ievēlēt partijas vadību. "Saskaņas" Rīgas organizācijas valdes un Rīgas domes frakcija rosina ieviest partijā trīs līdzpriekšsēdētāju amatus un uz tiem virzīt Nilu Ušakovu, Regīnu Ločmeli un Jāni Urbanoviču.