Ar grozījumiem partiju finansēšanas likumā plānots sekmēt to kapacitāti dažādos politikas virzienos, aģentūrai LETA norādīja Valsts prezidents Egils Levits.
LETA jau rakstīja, ka, tiekoties ar Saeimas frakciju "Jaunā vienotība", "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība un "Progresīvie" deputātiem, valsts pirmā persona pārrunāja iespējamos grozījumus partiju finansēšanas likumā, kur lielāks uzsvars likts uz partiju saturiskās kapacitātes stiprināšanu.
Valsts prezidents skaidroja, ka saturiskās kapacitātes stiprināšana nozīmē darbu, lai partijas iegūtu kompetenci dažādos politikas virzienos, piemēram, ārpolitikā, aizsardzības, ekonomikas, sociālajā, izglītības un zinātnes politikā.
Prezidenta ieskatā, partijām kompetences dažādās politikas jomās nav pietiekamas, turklāt ir vesela virkne politikas jomu, kur partijām nav kompetences vispār. Levita ieskatā, ja partija pretendē pārstāvēt iedzīvotājus parlamentā, tai ir jābūt noteiktam zināšanu līmenim.
Valsts pirmā persona norādīja, ka kompetenci var iegūt, rīkojot seminārus, kongresus vai konferences. Levita priekšlikums ir noteikt procenta daļu no valsts finansējuma, kas partijām būtu jāizlieto zināšanu pastāvīgai palielināšanai.
Levits norādīja, ka partijām piešķirtais valsts finansējums tiek izmantots dažādiem mērķiem - partiju biroju un darbinieku uzturēšanai, partijas komunikācijai ar sabiedrību, bet tie nevar būt vienīgie mērķi. Prezidenta ieskatā, nepalielinot kopējo finansējumu, daļa no tā būtu jāizmanto zināšanu sekmēšanai. Prezidents pauda cerību, ka jaunā Saeima ieklausīsies viņa priekšlikumos.
