Jaunā Vienotība un Apvienotais saraksts vienisprātis par darāmo valsts drošības jomā

"Jaunās vienotības" (JV) un "Apvienotā saraksta" (AS) pārstāvji panākuši diezgan labu izpratni par to, kas nākamajai valdībai jādara drošības jomā, aģentūrai LETA pastāstīja koalīcijas sarunu Drošības darba grupas vadītāja, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV).

Nedēļas otrajā pusē koalīcijas veidošanas tematiskajās sarunās tiek pārrunāti jautājumi par rīcību drošības, veselības, uzņēmējdarbības, ilgtspējas, enerģētikas un vides jomās, savukārt nākamnedēļ plānota saruna par darbiem sociālajā jomā, norādīja Siliņa.

Vaicāta, vai jau panāktas vienošanās kādos virzienos vai par kādiem darbiem, premjera parlamentārā sekretāre skaidroja, ka to varēs analizēt tikai pēc kāda laika, kad visu darba grupu sarunurezultāti tiks apkopoti.

Kā aģentūru LETA informēja JV pārstāvji, šodien tematiskās padziļinātās sarunas notika ar AS, savukārt piektdien, 21.oktobrī, plānotas tematiskās sarunas ar Nacionālās apvienības (NA) un "Progresīvo" pārstāvjiem.

Kā ziņots, ceturtdien un piektdien notiek JV organizētās koalīcijas veidošanas sarunas darba grupās, lai vienotos par nākamās valdības darāmo dažādās nozarēs.

Šīm sarunām paredzēta neformālāka pieeja, netiek izziņots to laiks un vieta. Tajās nav paredzēta JV līdera Kariņa dalība, kuram šajās dienās jāpiedalās Eiropadomes sanāksmē Briselē, Beļģijā.

JV sarunas veic ar AS, NA un "Progresīvo" pārstāvjiem. AS un NA gan norādījušas, ka neatbalsta valdības veidošanu ar "Progresīvajiem".

Lielāku skaidrību par tālāko koalīcijas sarunu gaitu Kariņš plāno sniegt pēc pirmdien gaidāmās iknedēļas sarunas ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Kā ziņots, potenciālie nākamās koalīcijas partneri spēj panākt vienotu nostāju valstisko reformu jautājumos, otrdien pauda JV politiķi, sakot, ka šīs būs tās "labās ziņas", kuras nākamnedēļ plānots pavēstīt Valsts prezidentam Levitam.

Kariņam pēc sarunām esot zudušas bažas, ka "vienam otram" politiskajam spēkam pastāvētu vēlme atcelt ostu reformu vai administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Ostu reformas un ATR jautājumā premjeram iepriekš bijušas bažas, ka "viens otrs" politiskais spēks gribētu "iet atpakaļgaitā un atcelt reformu". Diskusijā ar AS un NA pārstāvjiem Kariņš saņēmis apliecinājumu, ka nav runas par ostu reformas un ATR atcelšanu un ka tiek spriests tikai par to pilnveidošanu un īstenošanu.

NA līderis Raivis Dzintars norādījis, ka sarunās iezīmējies, ka NA un JV ir vienisprātis, ka abiem politiskajiem spēkiem nav būtisku šķēršļu, lai strādātu kopīgā koalīcijā. No JV pārstāvju paustā secināms, ka JV arī neesot būtisku domstarpību ar "Apvienoto sarakstu", kas traucētu valdības veidošanu arī ar AS.

Līdzīgi AS pārstāvis Edvards Smiltēns norādījis, ka tikšanās laikā AS un JV izdevies panākt savstarpēju izpratni par jautājumiem, kas līdz šim tikuši uztverti pretrunīgi. AS politiķis Edgars Tavars norādīja, ka abas partijas diskutēja par ATR un par ostu reformu, un sapratne par darāmajiem darbiem ir vienota.

Kā ziņots, Valsts prezidents Levits pilnvarojis JV līderi Kariņu veikt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.

Pēc 14.Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV vēlētos, ka koalīcijā būtu četri politiskie spēki - JV, AS, NA un arī "Progresīvie", turpretim AS un NA "Progresīvos" koalīcijā redzēt nevēlas.

JV jaunajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, bet "Progresīvie" - desmit, tātad ar "Progresīvajiem" koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez - 54.