Noraida "Saskaņas" prasību pārskaitīt vēlēšanu rezultātus

Pēc vēlēšanām 4.oktobrī Gundars Ūdris (S), kurš bija 14.Saeimas vēlēšanu kandidāts, vēlējās iepazīties ar CVK un Rīgas velēšanu protokoliem. Viņa ieskatā, protokolu noformējums nav bijis nodrošināts atbilstoši likumam. Līdz ar to viņš vērsās CVK ar iesniegumu, aicinot pārskaitīt 14.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

CVK iesniegumu noraidīja kā nepamatotu.

AT atzina, ka Ūdra norādītie iebildumi neliecina par vēlēšanu norisē pieļautiem pārkāpumiem, kas rada pamatu apšaubīt balsu skaitīšanas rezultātus.

Tiesa ņēma vērā, ka Ūdris nav norādījis, ka būtu nepareizi saskaitītas balsis vai ka balsu skaitīšanas protokolos atspoguļotie dati pēc būtības ir nepareizi. Viņš tikai uzskatīja, ka, ņemot vērā to, cik nozīmīgs ir vēlēšanu process, balsu skaitīšanas protokolu noformēšanā nedrīkst tikt pieļautas absolūti nekādas kļūdas, un jebkuru noformējuma nepilnību gadījumā protokoli būtu jāatceļ.

AT tam nepiekrita. Tiesā uzsvēra, ka vēlēšanu rezultāti ir atceļami, ja ir pietiekami liela ticamība, ka konstatētie pārkāpumi ir ietekmējuši vēlēšanu rezultātu. Ja balsu skaitīšanas protokoli tiktu atcelti katrā gadījumā, kad konstatēts kāds nebūtisks - vēlēšanu rezultātu saturu nekādi neietekmējošs - trūkums, būtu ļoti viegli apzināti kavēt vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un neierobežoti ilgi ievilkt tiesisko neskaidrību, kavējot likumdevēja un līdz ar to visas valsts efektīvu funkcionēšanu.

Pieteikuma centrālais iebildums bija saistīts ar vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokolu noformēšanu. "Saskaņas" kandidāts uzskatīja, ka balsu skaitīšanas protokolu pirmajai daļai bija jābūt parakstītai tādējādi, ka parakstīta ir katra lapa, nevis tikai attiecīgās protokola daļas pēdējā lapa, vai arī protokola pirmajai daļai jābūt atsevišķi cauršūtai, nevis tikai kopā ar protokola otro daļu.

Tomēr AT secināja, ka minētais pieteicēja uzskats balstīts kļūdainā izpratnē, ka uz balsu skaitīšanas protokoliem attiecināmas tās prasības, kas izvirzītas dokumentu atvasinājumu izgatavošanai. AT uzsvēra, ka balsu skaitīšanas protokoli ir dokumentu oriģināli, nevis atvasinājumi.

Izvērtējot tiesību normu prasības, kas attiecas uz balsu skaitīšanas protokolu noformēšanu, AT atzina, ka balsu skaitīšanas protokoli ir uzskatāmi par pienācīgi parakstītiem un cauršūtiem tad, ja tie iecirkņa komisijas locekļi, kas piedalījušies balsu skaitīšanā, ir parakstījuši gan protokola pirmo daļu, gan protokola otro daļu un abas protokola daļas ir cauršūtas. Tiesību normas neprasa, lai parakstīta būtu balsu skaitīšanas protokola pirmās daļas katra lapa vai protokola pirmā daļa būtu atsevišķi cauršūta.

Tiesā konstatēja, ka procesa dalībnieku starpā nav strīda, ka pieteicēja norādītie iecirkņa komisiju balsu skaitīšanas protokoli informēti tādējādi, ka ir parakstītas protokolu pirmās un otrās daļas pēdējās lapas un abas protokolu daļas ir kopā cauršūtas. Šādos apstākļos AT nesaskatīja, ka balsu skaitīšanas protokolu noformējumā būtu pieļautas tādas kļūdas, kuru dēļ būtu pamats apšaubīt šo protokolu spēkā esību.

AT arī konstatēja, ka atsevišķos balsu skaitīšanas protokolos ir pieļautas kļūdas lapu numerācijā, tomēr tas nav ietekmējis protokolu saturu. Tāpat tiesā konstatēja, ka atsevišķu iecirkņu balsu skaitīšanas protokolu noformēšana dažās niansēs atšķīrās, tomēr arī šīs nianses nebija tādas, kas liktu apšaubīt protokolu spēkā esību vai protokolos norādīto balsu skaitīšanas rezultātu pareizību.

Līdz ar to AT atzina, ka Ūdra iebildumi neliecina, ka 14.Saeimas vēlēšanas nav noritējušas atbilstoši Satversmes 6.panta prasībām - nav bijušas vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas.

Vienlaikus AT atzina, ka CVK sēdē, kurā tika izskatīts Ūdra apstrīdēšanas iesniegums, nav pilnvērtīgi nodrošinājusi koleģiālas izskatīšanas principa ievērošanu un nav nodrošinājusi cieņpilnu attieksmi pret procesa dalībniekiem, jo vairāki komisijas locekļi attālināti notiekošajā sēdē piedalījās ar izslēgtu videokameru.

AT uzsvēra, ka gadījumos, kad komisija izskata privātpersonas apstrīdēšanas iesniegumu, apstāklis, ka attālināti notiekošā komisijas sēdē kāds no komisijas locekļiem, kas piedalās šajā sēdē, procesa dalībniekam nav redzams, liedz procesa dalībniekam pilnvērtīgu iespēju pārliecināties, ka konkrētais komisijas loceklis tiešām piedalās sēdē un tiešām klausās sēdē notiekošo. Šāda situācija var radīt iesnieguma iesniedzējam šaubas par to, vai lietas izskatīšanā ir pienācīgi ievērots koleģiālas izskatīšanas princips.

Tiesā arī atzina, ka sēdes komisijas locekļu rīcība, sēdē piedaloties ar izslēgtām videokamerām, ir nepieņemama arī no cieņpilnas attieksmes viedokļa, kāda neapšaubāmi ir jānodrošina ikvienam publiskās varas īstenotājam, kurš sēdē izskata privātpersonas iesniegumu. Vienlaikus AT atzina, ka minētais apstāklis pats par sevi nav tāds, kas var liecināt par kļūdām vēlēšanu rezultātos.

Ievērojot minēto, AT pieteikumu noraidīja, bet vienlaikus vērsa CVK uzmanību uz to, ka tai jārūpējas, lai komisijas sēdēs, kurās tiek uzklausītas privātpersonas, tiktu pilnvērtīgi nodrošināts koleģiālas izskatīšanas princips un cieņpilna attieksme pret procesa dalībniekiem.