Kaktiņš: Pēc Krievijas iebrukums Ukrainā Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji politiski "sadalījās"
14.Saeimas vēlēšanu rezultāti norāda, ka Latvijas krievvalodīgos vairs nav iespējams noturēt vienā ideoloģiskā rāmī vai vienā partijā, aģentūrai LETA, komentējot 14.Saeimas velēšanu rezultātus, sacīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš.
Viņš uzsver, ka šogad uz krievvalodīgo balsīm bija cerējušas vairākas partijas un vislabāko rezultātu ir uzrādījusi partija "Stabilitātei!"
"Šis rezultāts partijai nav diži liels, līdz ar ko nevar teikt, ka "Stabilitātei" ieņēmusi pozīciju kā "galvenā" krievvalodīgo politiskā partija," uzskata Kaktiņš, papildinot, ka Saeimas vēlēšanu rezultāti, atšķirībā no iepriekšējo Saeimu vēlēšanām, kad krievvalodīgo masa bija visai vienota savā balsojumā, norāda pretējo, proti, krievvalodīgo velētāju nav iespējams saturēt vienā ideoloģiskā rāmī. Tas nozīmē, ka arī velētāju izvēle ir sadalījusies diezgan plašā politiskā spektrā.
Viņš uzskata, ka šādu krievvalodīgo vēlētāju uzvedību noteica vairāki faktori, bet galvenais faktors ir Krievijas iebrukums Ukrainā, pēc kura Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji politiski "sadalījās". "Mēs redzam, ka tur ir dažādas domas un strāvojumi. Aizvien ir cilvēki, kuri skatās uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ar siltam jūtām, bet ir arī tie, kuri ļoti strauji atsvešinājušies no Krievijas", uzsver pētnieks.
Kaktiņš norāda, ka spilgtākās atšķirības starp krievvalodīgajiem var vērot Latgalē un, piemēram, Rīgā.
"Ir zīmīgi apskatīties uz Latgales krievvalodīgo izvēli un, piemēram, Rīgas krievvalodīgiem. Latgalē mēs redzam, ka tā ir kopumā vienota masa, bet Rīgas krievvalodīgie savu izvēli izrādījuši daudzveidīgāk," uzsver Kaktiņš.
Jau ziņots, ka vēlēšanās labāko rezultātu sasniegusi "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus.
Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošajā koalīcijā ietilpstošajiem politiskajiem spēkiem "Attīstībai/Par" un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.