14.Saeimas vēlēšanas: samazinājusies vēlētāju aktivitāte ārvalstīs

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

14.Saeimas vēlēšanu dienā fiksēts mazāks ārvalstīs novēlējušo skaits nekā 13.Saeimas vēlēšanu dienā, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā.

14.Saeimas vēlēšanās no 916 594 vēlētājiem ārvalstīs piedalījās 26 189 pilsoņi, bet 13.Saeimas vēlēšanās vēlētāju dienā ārvalstīs piedalījās 31 515 pilsoņi.

Savukārt 12.Saeimas vēlēšanās vēlēšanu dienā ārvalstīs piedalījās salīdzinoši mazāks skaits vēlētāju - 22 699.

Tomēr joprojām pie 14.Saeimas ārvalstu vēlētājiem nav fiksētas visas balsis, kas tiek sūtītas pa pastu. 13.Saeimas vēlēšanās, papildus vēlēšanu dienā fiksētajām 31 515 ārvalstu balsīm 431 balss tika saņemta pa pastu, bet 12.Saeimas vēlēšanās 417 balsis tika saņemtas pa pastu.

Jau ziņots, ka 14.Saeimas vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies 916 594 pilsoņi jeb 59,43% vēlētāju.

Augstākā aktivitāte bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 66,26% vēlētāju, tālāk seko Kurzeme - 63,85%, Zemgale - 62,72%, Latgale - 57,14%, bet zemākā aktivitāte netipiski bijusi Rīgā, kur balsot aizgājuši tikai 52,82% vēlētāju.

Pirms četriem gadiem notikušajās 13.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 54,5% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, un tās bija vismazāk apmeklētās vēlēšanas atjaunotās Latvijas vēsturē.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā piedalījās 71,51% vēlētāju, 9.Saeimas vēlēšanās - 60,98%, 10.Saeimas vēlēšanās - 63,12%, 11.Saeimas vēlēšanās - 59,45%, bet 12.Saeimas vēlēšanās - vairs tikai 58,85% no visiem balsstiesīgajiem.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, partija "Jaunā vienotība" nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - 9 mandātus.

Politika

Vācijas Kristīgo demokrātu savienibas (CDU) līderis Frīdrihs Mercs, kurš nākamgad varētu kļūt par Vācijas kancleru, grib stingrāku kontroli uz Eiropas valstu robežām, lai novērstu gāztā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada piekritēju imigrāciju.

Svarīgākais