"Mums šobrīd ir neelastīga ministriju struktūra, kas balstās vēl pagājušā gadsimta domāšanā, ka ministrija ir ēka, tajā atrodas dažādi departamenti, nu un tā ir ministrija," intervijā aģentūrai LETA sacīja premjers Krišjānis Kariņš.
Viņš uzskata, ka nākamajā valdībā pilnīgi noteikti ir nepieciešama, piemēram, Enerģētikas un klimata ministrija un ministrs.
"Veidojot šo valdību, viena no koalīcijas partneriem uzstādījums bija, ka ministriju skaits ir jāsamazina, un par šādu tēmu pat runāt nevarēja. Redzēsim, kādi spēki tiks ievēlēti uz nākamajiem četriem gadiem un kādi būs to uzstādījumi.
Tomēr jāatzīst, ka pirms četriem gadiem arī saprašana bija citādāka, un tieši pēdējā pusgada laikā mēs par šo esam runājuši arī ar Valsts prezidentu un apmainījušies ar viedokļiem.
Es esmu nonācis pie slēdziena, ka tas, kas ir vajadzīgs, ir elastība. Turklāt tas, ka ap Ministru kabineta galdu ir par vienu vai diviem ministriem vairāk, jau nebūt nenozīmē lielāku valsts aparātu, jo var pārdalīt ministriju departamentus pēc vajadzības. Turklāt, ja viens uzdevums tiek paveikts, tad departamentus tālāk atkal var pārdalīt pēc vajadzības - tas nebūt nenozīmē, ka to var darīt tikai reizi četros gados. Ja mums šāda elastība būtu, tad arī būtu vieglāk īstenot valdības mērķus. Piemēram, arī šajā valdībā visas partijas piekrita iet uz zaļo kursu, bet viss atdūrās pret to, ka ir tik dažādas intereses un nekādi nevar vienoties," sacīja Kariņš.
