Baltais nams izsaucis Ķīnas vēstnieku Vašingtonā, lai nosodītu Ķīnas bezatbildīgo rīcību pret Taivānu, piektdien pavēstīja ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis sakariem ar presi Džons Kērbijs.
Kā sacīja Kērbijs, vēstnieks Cjiņs Gans izsaukts pēc tam, kad Ķīna, reaģējot uz ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizīti Taivāna, sāka vērienīgus manevrus Taivānas tuvumā.
Kērbijs arī Ķīnas uzvedību raksturoja kā provokatīvu. To, kuras amatpersonas tikušās ar vēstnieku, viņš neatklāja.
"Mēs nosodām Ķīnas Tautas Republikas militāros soļus, kas ir bezatbildīgi, pretrunā mūsu ilgstošajam mērķim saglabāt mieru un stabilitāti Taivānas šaurumā," sacīja Kērbijs.
"Mēs to vēstniekam skaidri apliecinājām, ka Pekinas rīcība rada bažas Taivānai, mums un mūsu partneriem visā pasaulē," sacīja drošības padomes oficiālais pārstāvis, akcentējot G7 valstu un Āzijas ASEAN valstu grupas bažas.
"Visbeidzot, mēs kārtējo reizi skaidri apliecinājām, kā mēs to esam darījuši privāti visaugstākajā līmenī un publiski: nekas nav mainījies attiecībā uz mūsu "vienas Ķīnas" politiku," sacīja Kērbijs.
"Mēs arī skaidri apliecinājām, ka Savienotās Valstis ir gatavas tam, ko darīt izvēlēsies Pekina. Mēs netiecamies pēc krīzes un to nevēlamies," viņš sacīja.
"Tajā pat laikā mūs neizdosies atbaidīt no darbībām Klusā okeāna rietumdaļas jūrās un debesīs, kā mēs to esam darījuši desmitgadēm - atbalstot Taivānu un aizstāvot brīvu un atvērtu" Klusā okeāna reģionu.
Ķīnas Aizsardzības ministrija otrdien pavēstīja, ka laikā, kad ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi viesojas Taivānā, vairākos reģionos jūras ūdeņos ap Taivānu rīkos militāros manevrus.
Manevri turpināsies līdz svētdienai.
Pelosi otrdienas vakarā ieradās Taivānā, neskatoties uz Ķīnas iepriekšējiem draudiem sakarā ar iespējamo vizīti.
Pēc ierašanās Pelosi paziņoja, ka vizīte demonstrē Vašingtonas stingro apņemšanos atbalstīt Taivānu.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu.
Demokrātiskā Taivāna dzīvo pastāvīgu Ķīnas iebrukuma draudu apstākļos.