ĀM: Latvijas galvenais mērķis Eiropadomē ir panākt ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai

 
©Gints Ivuškāns/F64

 Latvijas galvenais mērķis Eiropadomē ir panākt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, paredz valsts nostāja gaidāmajā Eiropadomē, kas no 23.jūnija līdz 24.jūnijam notiks Briselē, Beļģijā.

Valdība šodien konceptuāli atbalstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropadomē izskatāmajiem jautājumiem, uzsverot Latvijas nostāju, ka ES un tās dalībvalstīm jāturpina sniegt visa veida - finansiālo, humāno, materiālo - atbalstu Ukrainai.

Informatīvajā ziņojumā ĀM atzīmē, ka pirms Eiropadomes, 23.jūnijā, plānota ES un Rietumbalkānu līderu sanāksme, lai apliecinātu Rietumbalkānu partneru ģeopolitisko nozīmi ES. Sanāksmes deklarācija pēc pasākuma netiek plānota. Savukārt pēc Eiropadomes ir paredzēts Eirosamits.

Balstoties uz Francijas prezidenta Emanuēla Makrona runu 9.maija Eiropas nākotnes konferences noslēguma pasākumā, valstu un valdību vadītāji Eiropadomē pārrunās priekšlikumu izveidot Eiropas politisko kopienu.

Tāpat Eiropadomē turpināsies diskusija par Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā sekām, ES atbildes soļiem kara seku mazināšanai Ukrainā, kā arī par ES rīcību papildu ierobežojošo pasākumu izstrādei pret Krieviju un karadarbības seku mazināšanai globālā mēroga, tai skaitā uz pieaugošo pārtikas krīzi.

Informatīvajā ziņojumā akcentēts, ka īpaši būtisks Eiropadomē būs darba kārtības punkts par Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pieteikumiem dalībai ES. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 28.februārī iesniedza pieteikumu Ukrainas dalībai ES, un saskaņā ar ES līgumiem 7.martā ES Padome lūdza Eiropas Komisijai (EK) sagatavot viedokli par Ukrainas pieteikumu. 17.jūnijā EK publicēja atzinumu par Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pieteikumu dalībai ES, lai 23jūnija un 24.jūnija Eiropadomē pieņemtu lēmumu par šo valstu kandidātvalsts statusu.

Eiropadomē plānots vēlreiz apliecināt atbalstu Rietumbalkānu reģiona valstu nākotnei ES, paralēli paplašināšanās procesam arī pakāpeniski veicinot ciešāku reģiona un ES integrāciju tajās jomās, kur iespējams. Plānots arī pārrunāt reģiona aktualitātes, tostarp Kosovas un Serbijas attiecību normalizāciju, kā arī situāciju Bosnijā un Hercegovinā.

Darba kārtības punktā, kas veltīts ekonomiskiem jautājumiem, Eiropadome apstiprinās 2022.gada Eiropas semestra ES Padomes specifiskās rekomendācijās dalībvalstīm. Tāpat tiks pārrunāts EK priekšlikums ES Padomes lēmumam par eiro ieviešanu Horvātijā, kurā secināts, ka Horvātija izpilda konverģences kritērijus dalībai Eirozonā un var tai pievienoties ar 2023.gada 1.janvāri.

Eiropadomē valstu un valdību vadītāji pārrunās arī Eiropas nākotnes konferences rezultātu ieviešanu, balstoties uz iepriekšējo vienošanos ES institūciju vidū par nepieciešamību nodrošināt konferences priekšlikumu ieviešanu atbilstoši ES institūciju kompetenču sadalījumam un saskaņā ar ES līgumiem, kā arī nodrošināt regulāru atgriezenisko saiti ar pilsoņiem.