Otrdien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atzina, ka Saeimas deputātu Kaspara Ģirģena (R) un Jāņa Iesalnieka (NA) izteikumos Saeimas sēdē, kurā tika skatīts jautājums par padomju laiku pieminekļu demontāžu, ir konstatējami ētikas pārkāpumi.
Ģirģena lietā komisija izskatīja pārkāpumus Saeimas deputātu ētikas kodeksa 6.punktā, kas paredz, ka deputāts ir morāli atbildīgs sabiedrībai par savu darbību - runām, balsojumiem un citu rīcību. Ģirģens sēdē nepiedalījās, taču iepriekš rakstiski bija atzinis, ka ir atbildīgs par savu rīcību, vienlaikus paužot uzskatu, ka viņam ir tiesības izteikties un noliedzot, ka Saeimas sēdē būtu pateicis ko rupju.
Komisija balsojumā lēma, ka minēto punktu politiķis ir pārkāpis.
Tāpat komisijas dalībnieki izskatīja iespējamu pārkāpumu ētikas kodeksa 7.punktā, kas paredz, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus un balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.
Arī šajā punktā komisija lēma, ka pārkāpums ir konstatējams.
Komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) kā soda līdzekli par Ģirģena pārkāpumiem ierosināja pieteikt rakstveida brīdinājumu, kuru ar balsojumu atbalstīja komisijas deputāti.
Komisijai izskatot Iesalnieka lietu, Kursīte-Pakule norādīja, ka politiķis nevarot sēdē piedalīties, tomēr viņa aicināja deputātus atcerēties, ka Iesalnieks ir publiski atvainojies par saviem izteikumiem.
Komisija ar balsojumu lēma, ka ētikas kodeksa 6.punkta pārkāpumi nav saskatīti, taču 7.punkts esot pārkāpts.
Pēc Vitālija Orlova (S) ieteikuma komisija atbalstīja mutiska aizrādījuma izteikšanu Iesalniekam kā sodu par ētikas pārkāpuma veikšanu.
Jau ziņots, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir ierosinājusi iespējama ētikas pārkāpuma lietu par Iesalnieka un Ģirģena izteikumiem parlamenta sēdē, kur tika skatīts jautājums par Padomju pieminekļu demontāžu, liecina parlamenta publicētā informācija.
Lieta ierosināta pēc opozīcijas deputātes Regīnas Ločmeles (S) iesnieguma par Iesalnieka un Ģirģena izteikumiem.
Ločmeles iesniegumā teikts, ka 26.maija parlamenta sēdē diskutēts par likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā".
Debatēs Iesalnieks sacījis: "Es no aptuveni piecu gadu vecuma iemācījos, ka Latvijā ir divas sabiedrības: ir mūsējie, latvieši, un ir okupanti. Jau starp bērniem bija naids starp šīm divām grupām. Tas naids nav beidzies, jo okupanti vēl joprojām nav aizvākušies."
Ločmele uzskata, ka Iesalnieks ar saviem vārdiem esot kurinājis naidu starp Latvijā dzīvojošajiem, kā arī lietojis pret noteiktu cilvēku grupu aizvainojošus izteicienus.
Šajās pašās 26.maija debatēs Ģirģens teicis, ka viņam ir "ļoti nepatīkami un riebīgi, teiksim tā, pretīgi skatīties uz to, kā šajā tribīnē kāpj cilvēki, kuri nav lojāli pret mūsu valsti, kuri pie mazākās izdevības būtu gatavi, pat es domāju, rīkli pārgriezt mums, ja pienāktu tādi mirkļi, kā šobrīd tas notiek Ukrainā".
"Es joprojām nesaprotu, kā pēc 30 gadiem šādi cilvēki un šāda partija joprojām spēj būt šeit, Saeimā, un uzstāties pret Latviju," debatēs teica Ģirģens.
Ločmeles ieskatā deputāts ir aizvainojoši izteicies par Saeimas deputātiem, kuri ir Saeimas frakcijas partijas "Saskaņa" sastāvā.
