Saeima nevēlas steigties ar totalitārā režīmus slavinošu objektu demontāžu

 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, otrdien uz otro lasījumu skatot grozījumus likumā Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu, neatbalstīja priekšlikumu saīsināt demontāžas termiņu.

Pašlaik demontāžas termiņš ir noteikts līdz 15.novembrim, bet komisijā deputāti diskutēja par iespēju to saīsināt līdz 15.septembrim.

Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Māris Knoks pauda nostāju - ņemot vērā padomju pieminekļa Pārdaugavā izmērus, jau 15.novembris pašvaldībai būs pietiekami liels izaicinājums. Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) atzīmēja, ka demontāža ir jāveic līdz noteiktajam datumam, tāpēc pašvaldības to var darīt pirms 15.novembra.

Tāpat diskusijas politiķu starpā izvērtās par totalitāro režīmu slavinošo objektu pazemes daļu demontāžas termiņu. Likumprojektā norādīts, ka pazemes daļu demontāža un teritorijas sakopšanas darbi īstenojami līdz nākamā gada 30.jūnijam, taču Saeimas deputāte Linda Medne (K) bija iesniegusi priekšlikumu, kas paredzēja termiņa izņēmuma gadījumus, ja pašvaldība lemj par pagrabu zem pieminekļa un tam pieguļošā mākslīgā dīķa saglabāšanu tālākai Uzvaras parka attīstībai.

Ašeradens norādīja, - ja netiks noteikts termiņš, tad pašvaldības var objektu nenojaukt vispār, izlemjot no objekta pazemes daļas izveidot, piemēram, baseinu. Tāpat politiķis pauda, ka vajadzētu izvairīties no birokrātijas apjoma palielināšanas, iedziļinoties detaļās. Priekšlikums par izņēmumiem pazemes daļas termiņa demontāžā deputātu balsojumā netika atbalstīts.

Kā informēja Saeimas Preses dienests, likumprojekts paredz, ka demontējamos objektus līdz 31.jūlijam noteiks Ministru kabinets.

Demontāžas veikšana būs pašvaldības pienākums, kuras teritorijā objekts atrodas. Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Likumprojektā ietverti arī objektu demontāžas īpašie noteikumi, tostarp noteikts, ka attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierosināt demontāžu neatkarīgi no objekta un zemes, uz kuras tas atrodas, piederības.

Paredzēts, ka demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar māksliniecisko vērtību, arhitektonisko kvalitāti vai kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi iekļaus Latvijas Okupācijas muzeja krājumā, skaidroja Preses dienests. Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus Latvijas Okupācijas muzejs varēs nodot glabāšanā valsts, pašvaldības vai privātam akreditētam muzejam.

Likumprojektu plānots skatīt Saeimā galīgajā lasījumā 16.jūnijā, informēja Ašeradens.

Kā ziņots, likumprojekta anotācijā pausts, ka tā mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, paust nosodošu nostāju pret PSRS un nacistiskās Vācijas prettiesiskajām okupācijas varām, kā arī novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisku notikumu atspoguļojumu.