Mūrniece vairākkārt aicina Kaimiņu beigt "ārdīties" un pamest sēžu zāli [precizēts]

 Saeimā šodien izvērtās emocionālas debates par padomju pieminekļu nojaukšanu un izskanēja aicinājumi Pārdaugavas padomju pieminekli nojaukt nevis līdz 15.novembrim, bet tuvāk vasaras beigām un rudens sākumam. 

Parlaments šodien konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas cita starpā paredz, ka Uzvaras parkā esošais piemineklis Rīgas pašvaldībai būs jādemontē līdz 15.novembrim.

Ar priekšlikumu demontāžu veikt līdz simboliskam datums - 23.augustam - uzrunā Saeimai klajā nāca deputāts Viktors Valainis (ZZS).

1939.gada 23.augustā PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja savstarpējā neuzbrukšanas līguma slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās. Pieminot traģēdijas, ko latviešiem un citām tautām nesa šo noziedzīgu režīmu vienošanās, 1989.gada 23.augustā notika "Baltijas ceļš".

Ierakstā "Twitter" kontā līdzīgi deputāts Jānis Iesalnieks (NA) norādījis, ka iesniedzis priekšlikumu šo objektu nojaukt līdz 15.septembrim.

Debašu laikā atsevišķos gadījumos, piemēram, debatēs uzstājoties deputātam Nikolajam Kabanovam (S), gan pats parlamentārietis, gan arī deputāti zālē runāja paceltām balsīm.

Debatēs atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ziņotājs Ritvars Jansons (NA) pauda, ka objektu demontāžu finansēs vienādā apmērā no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem, taču primāri to finansēs no ziedojumiem, ja tādi ir.

Parlamentārietis no "Saskaņas" frakcijas Edgars Kucins aicināja deputātus "sākt domāt, ko viņi dara". Politiķis uzsvēra, ka "Saskaņa" viennozīmīgi nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā. "Bet, kolēģi, kā piemineklis, kurš tika celts, lai atgādinātu nākamajām paaudzēm par kara šausmām, var kļūt par vainīgu tajā vai citā karā?" spriedelēja deputāts, aicinot neatbalstīt likumprojektu. Iebildumus pauda arī deputāts Igors Pimenovs (S), kura ieskatā "likumprojekts nežēlīgi aizvaino starp mums palikušos Sarkanās armijas veterānus", tajā skaitā, arī latviešus.

Savukārt deputāts Edvīns Šnore (NA) uzsvēra, - ja ir runa par kritušajiem, kas bija saisti ar Rīgas tā saucamo "atbrīvošanu", tad tie pārsvarā bija civiliedzīvotāji, kas gāja bojā Rīgas centrā, kuru PSRS bumbvedēji nežēlīgi bombardēja. Vācijas spēki sen jau bija atkāpušies, tāpēc kaujas par Rīgu nekādas nenotika un līdz ar to kritušo skaits padomju armijas rindās bijis neliels, skaidroja politiķis un vēsturnieks. Šnore arī citēja vēsturiskos ziņojumus par padomju karavīru Latvijā veiktajām meiteņu un sieviešu izvarošanām un ģimeņu aplaupīšanām.

Parlamentārietis Kabanovs pieļāva, ka likumprojekts paredzēs nojaukt dažus simtus padomju laika pieminekļu, ko viņš salīdzināja ar Afganistānas talibu veikto Budas statuju "uzspridzināšanu". Deputāta uzstāšanās laikā debates sasniedza vienu no kulminācijas punktiem, kad vairāki deputāti ļoti skaļi ar izsaucienam iebilda kolēģim. Kabanovs uz to reaģēja, arī paceļot balsi.

Deputāts Atis Lejiņš (JV) skaidroja, ka 9.maija atzīmēšana ir pārvērtusies par ko citu, nekā agrāk - par militāristisku izpausmi un PSRS militārās varenības ikonu. "Mums vienreiz ir jādzīvo brīvā Latvijā," uzsvēra politiķis, aicinot nojaukt to ikonas, kas grib atjaunot Padomju Savienības impēriju.

Parlamentārietis Didzis Šmits (LZP) pauda, ka piekrīt Jaunā Rīgas teātra režisoram Alvim Hermanim, ka pieminekli varēja nosargāt, ja šogad 9.maijā tur ietu cilvēki ar Ukrainas karogiem, nevis uzbruktu tiem, kas tur stāvēja ar Ukrainas karogiem. Krievijas "iebrukums Ukrainā (..) ir pielicis punktu", sacīja deputāts, paužot, ka tagad daudz sliktāk būs "kaut ko nenojaukt".

Debatēs deputāts Jānis Iesalnieks (NA) pauda cerību, ka Latvijā būs iespēja latviešiem dzīvot tur, kur vairākums ir latviešu un ka tajās vietās vairs nebūs vai samazināsies "okupantu" skaits. No parlamentārieša Borisa Cileviča (S) paustā varēja noprast, ka Iesalnieka teikto par okupantiem viņš saprot kā izteikumus par krieviem. Cilevičs vaicāja, vai Iesalnieks ar izteikumiem par to, ka bērniem jāaug vidē, kur ir 95% latviešu, neaicina "uz etnisko tīrīšanu".

Ar likumprojektu saistīto jautājumu izskatīšanas noslēgumā radās tehniskas problēmas ar skaņu, un atsevišķi deputāti nevarēja dzirdēt kolēģi Edgaru Kucinu (S), kurš piedāvāja citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu galīgajam lasījumam. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) norādīja, ka viņa pati atkārtos parlamentārieša teikto, lai arī pārējie deputāti dzirdētu. Pēc tam deputāts Artuss Kaimiņš no vietas tomēr vaicāja, par ko ir balsojums un vairākkārt norādīja, ka viņš nedzird. Mūrniece aizrādīja politiķim, aicinot viņu beigt "ārdīties" un pamest sēžu zāli.

Mūrniece debašu laikā ik pa laikam aicināja politiķus atcerēties, ka viņi atrodas parlamentā. Pēc deputātu uzrunām Saeimas priekšsēdētāja pauda, ka šodien sacītais paliks vēsturei, palīdzot izzināt sabiedrībā pašlaik esošo noskaņojumu.

Kā ziņots, Saeima iepriekš pieņēma Ārlietu komisijas virzītos citus likuma grozījumus, ar ko atcelti savulaik ar Krieviju noslēgtā dokumentā bijušie juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. Sagaidot Saeimas lēmumu, Rīgas dome nolēma demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā.

Jautājums par pieminekļa nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.