KNAB nesodīs partiju “Latvijas attīstībai” par finansēšanas pārkāpumiem; vairāki desmiti tūkstošu ziedojumu būs jāatmaksā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir pabeidzis pārbaudi par nelikumībām partijas Latvijas attīstībai finansēšanā. Birojs to uzsāka, kad deputāts Mičerevskis paziņoja ka partijas līderi Pūce un Jaunups viņam devuši nezināmas izcelsmes naudu, ko vajadzēja iemaksāt partijas kasē, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Krimināllietas nav, jo izmeklētājiem nav izdevies atrast naudas pirmavotu. Tomēr partijai būs valsts budžetā jāpārskaita vairāki desmiti tūkstošu eiro ziedojumi, kuru dāvinātāju finansiālā situācija nebija tik laba, lai atvēlētu organizācijai tik lielas summas. Krimināllietas neesamība ļauj partijas vadībai teikt, ka pārkāpumi ir maznozīmīgi, bet, visticamāk, iesaistītajiem no kriminālatbildības ļāva izvairīties tas, ka Mičerevskis par notikušo vispirms paziņoja nevis KNAB, bet tviterī.

Krimināllikums par nelikumībām partiju finansēšanā paredz līdz pat piecu gadu cietumsodu. Partijai Latvijas attīstībai amatpersonas nu var uzelpot, KNAB pēc pusotra gada pārbaudēm ir paziņojis, ka krimināllietas nebūs.

MĀRIS MIČEREVSKIS (2020.gada 5.novembris):

"Esmu nolēmis izstāties no partijas Latvijas attīstībai jo negribu un nevaru būt sastāvdaļa organizācijai, kas jebkurā brīdī domā par politiskajām spēlēm intrigām un privātu interešu bīdīšanu."

Partijas “Latvijas attīstībai” finanšu skandālu pirms pusotra gada izraisīja Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis. Viņš paziņoja par izstāšanos no partijas un publicēja Whatsapp saraksti ar tā brīža parijas vadītāju un Vides un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, kurā ministrs lūdza viņam izkārtot Rīgas Satiksmes stāvvietas atļauju.

Pūce centās izmeloties, ka tas bijis tikai joks, taču beigās bija spiests atkāpties no ministra un partijas vadītāja amata. Par Rīgas stāvvietas caurlaides izmantošanu viņu administratīvi sodīja KNAB.

Taču caurlaide bija tikai sīkums salīdzinot ar nākamo Mičerevska apgalvojumu. Viņš Twitterī paziņoja, ka partijas biedri ziedo nevis savu, bet nezināmas izcelsmes naudu. Mičerevskim naudu esot nodevuši Juris Pūce un Edgars Jaunups. Par šādu rīcību jau draud kriminālatbildība.

Māris Mičerevskis

@Zmeycharauski

Nov 14, 2020

Ziedoju Edgara atnesto naudu, jo toreiz nebiju gatavs nostāties pret viņu, tāpat kā visi kas ziedo partijām. Bet tāpēc ka to darīju, tāpēc es zinu to ko es zinu un varu izdarīt to tagad. Par šo jau konsultējos ar attiecīgajām iestādēm.

Māris Mičerevskis

@Zmeycharauski

Nov 14, 2020

Visa partijai la ziedotā nauda ir no sponsoriem, ko pēc tam izdala biedriem, lai tie ziedotu. Protams daļu sponsoru naudas edgars patur sev. Pārējie, ieskaitot mani, gan nē. Par Juri nezinu.

MĀRIS MIČEREVSKIS, Saeimas deputāts:

"Tas vēl bija pirms domes vēlēšanām, man liekas ka tas toreiz bija Juris Pūce, kurš piezvanīja, ka vajag satikties, vienkārši zem galda iedeva 2000 eiro, ja pareizi atceros, tad 500 eiro banknotēs un jānoziedo tur un tur. Es tolaik tika kādu gadu biju bijis partijā, nu kaut kā nepatīkami, bet nu nekāda tālāka saruna tur nenotika, es jau arī neesmu stulbs, es jau arī saprotu, ka tā bieži notiek, it kā nekas tāds, bet nepatīk protams.

Tagad retrospektīvi skatoties vajadzēja, es nezinu, iet uzreiz uz policiju vai nu gaidīt kaut kādu nākamo reizi. Es kopā esmu ziedojis 8000 eiro pa 2000 tūkstošiem, nākamajā reizē kad tas nāk, jau liekas baigi nepatīk, bet tu jau vienreiz esi ziedojis.. Tas tā kā mafijā, tad kad tu vienreiz to noziegumu jau izdarījis, pēc tam ir baigi grūti pateikt, kad nu tu to vairāk nedarīsi."

Gan Jaunups, gan Pūce Mičerevska stāstīto noliedza. Tie esot meli un izdomājumi. 2020.gada novembrī pārbaudi sāka KNAB. Tagad birojs darbu ir pabeidzis.

KARĪNA POĻANSKA, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītāja:

"Pārbaudes ietvaros tika vērtētas daudzas personas, apmēram 200. Un visas tās pārbaudes ietvaros netika gūti pierādījumi tam, ka būtu kaut kāda saistība starp šīm personām un ka būtu kāda viena persona, kas ir devusi vai finansējusi ar starpniecības palīdzību politisko partiju lielā apmēra robežās. Respektīvi, pārsniedzot 25 tūkstošus eiro. Tāpēc visa lieta tika vērtēta administratīvā procesa ietvaros.

Lai kādu varētu saukt pie kriminālatbildības par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu, izmeklētājiem jāpierāda, ka naudas devējs, starpnieks vai viltus ziedotājs ir partijas interesēs samaksājis vismaz 25 tūkstošus eiro. Šādu nodarījumu, kad tas jau noticis, ir grūti pierādīt. Pat ja kāds ir gatavs stāstīt par darījumu, parasti šādiem notikumiem nav liecinieku un otrai darījuma pusei tikai jāapgalvo, ka nekas tāds nav bijis. Lai nelegālu naudas apriti pierādītu, jāieraksta naudas došanas fakts un sarunas. Un tas jādara tik ilgi, līdz summa sasniegs likumā prasītos 25 tūkstošus.

Vienkāršāk ir pierādīt, ka ziedotājs nav bijis pietiekami turīgs, lai varētu partijai atvēlēt ziedoto summu. Ja tas izdodas, tad KNAB administratīvā procesā nelikumīgo ziedojumu var piedzīt no partijas.

KARĪNA POĻANSKA, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītāja: "Šobrīd ir 13 administratīvās lietas, no kurām četros gadījumos ir pieņemti lēmumi un lēmumi paredz to, ka politiskajai partijai ir jāatmaksā pretlikumīgi saņemto finansējumu.

Pret amatpersonām uzsāktas vēl divas administratīvā pārkāpuma lietas. Tomēr neviens nav sodīts, jo iestājies noilgums.

KARĪNA POĻANSKA, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītāja: "

Administratīvā pārkāpuma lietas tika uzsāktas par faktu, jo tajā brīdī, kad lieta tika uzsākta, nebija zināma pie atbildības saucamā persona, un procesa gaitā iestājās noilgums un tajās lietās nav pieņemts lēmums par kādas personas saukšanu pie atbildības.

KNAB neatklāj, kurus ziedojumus vai biedru naudas maksājumus uzskata par nelikumīgiem. Visticamāk, Mičerevska noziedotie 8 tūkstoši ir starp tiem.

MĀRIS MIČEREVSKIS, Saeimas deputāts:

"Es nezinu, kas ir tās summas, ar ko operē KNAB, nezinu, kas ir tas, ko KNAB uzskata, ka var pierādīt, bet tas ko es domāju, iepriekš esot šajā partijā un tas ko es arī KNABam teicu, es domāju, ka visi ziedojumi, kas ir lielāki par 100 eiro no jebkura, kas ir ziedojis šai partijai, tie visi, neviens tur nav ziedojis savu naudu, visticamāk. Tas, ka ir ierosinātas kaut kādas lietas, tas ļoti daudz ko pierāda, tas pierāda, ka taisnība bija man."

Arī partijas “Latvijas attīstība” vadība ar KNAB pārbaudes rezultātiem ir diezgan apmierināti. Tie ļauj partijai apgalvot, ka nekas krimināls nav noticis. Nav draudu zaudēt valsts finansējumu. Bijušais partijas līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce, ko Mičerevskis minēja kā ziedojamās naudas devēju, uz KNAB neesot aicināts.

JURIS PŪCE ( Partijai ziedojis 34 926 eiro), Saeimas deputāts, bijušais partijas “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājs:

"Es esmu patiesībā gandarīts par KNAB lēmumu pabeigt resorisko pārbaudi, apmelojumi attiecībā uz mani un mūsu politisko organizāciju bija, ka mums notiek sistemātiska partijas nelegāla finansēšana, acīmredzami KNAB neko tādu nav konstatējis, ja tas būtu, tad būtu ierosināts kriminālprocess. Kriminālprocesa nav. Ir atsevišķas administratīvas lietas. Mums ir, kā es saprotu no partijas biroja, faktiski pārbaudīti visi mūsu saņemtie ziedojumi mūsu partijas pastāvēšanas laikā, un ja uz šo kopīgo, simtos mērāmo ziedojumu skaitu ir atklāti atsevišķi gadījumi, kur cilvēki nav ievērojuši, cik viņi drīkst konkrētā gadā ziedot un tur ir iespējamas atmaksas, manuprāt tas ir nebūtisks pārkāpums."

Arī pašreizējie partijas vadītāji stāsta, ka notikušais nav nekas ārkārtējs. Tādi pārkāpumi varot gadīties katrai partijai, jo partiju cilvēkiem nav iespējams pārbaudīt naudas devēju ienākumus.

ARTIS PABRIKS ( Partijai samaksājis 14 500 eiro), aizsardzības ministrs, partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis:

"Mūsu partija ne ar ko neatšķiras no citām partijām, vienmēr ir bijuši kaut kādi nelieli pārkāpumi, vai kļūdas, līdz ar to tās arī tiek novērstas."

BAIBA BĻODNIECE (Partijai samaksājusi 51 037 eiro), Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre, partijas Latvijas attīstībai valdes locekle

"Nu tas ir tie atsevišķie gadījumi, es saprotu, ka ir daudzām partijām šādi gadījumi bijuši, ir gadījumi, kad ziedotājus līdz galam izvērtēt nevar, tāpēc arī KNAB šos ziedojumus pārbauda, es domāju ka tā ir pilnīgi normāla procedūra, neuzskatu, ka tas ir kaut kas ārkārtējs."

Jūs arī esat ziedojusi un jūs esat ziedojusi savu naudu?

Jā nu protams, mani ienākumi atļauj šādus ziedojumus veikt, es esmu partijas attīstībai dibinātājs, es esmu partiju atbalstījusi ilgstoši, atbalstīšu, jo tā ir mūsu kopīgā partija.

Partijas valdes locekļi visi kā viens apgalvo, ka nezina summas, ko KNAB varētu partijai likt atmaksāt. Lēmumi vēl neesot stājušies spēkā.

MĀRTIŅŠ BONDARS (Partijai ziedojis 0), Partijas Latvijas attīstībai valdes loceklis, Saeimas deputāts:

"Es precīzi nemācēšu jums pateikt, kas tā ir par lietu, un kādas ir summas, bet es zinu, ka partija, visu finansējumu ko saņem, atbilstoši likumam, un ja ir kaut kādas domstarpības ar tiesībsargājošām institūcijām, kas šajā gadījumā ir KNAB, kas uzrauga partiju finansēšanu, tad arī pilda tos nolēmumus kuri ir un pret tiem, kuri liekas nepamatoti, vēršas tiesā."

Un kāda tur ir tā summa, tajos 13..

Es jums nemācēšu pateikt, tad jums jāvaicā partijas ģenerālsekretārei!

“Latvijas attīstībai” ģenerālsekretāre Jeļena Jesajana skaidro, ka šobrīd partija saņēmusi četrus lēmumus par likumam neatbilstoši saņemtas naudas maksāšanu valstij. Divi no tiem jau apstrīdēti tiesā.

JEĻENA JESAJANA (Partijai ziedojusi 5 095 eiro)

Partijas “Latvijas attīstībai” ģenerālsekretāre

Manā rīcībā ir tikai 4 KNAB lēmumi, tāpēc es nevaru komentēt pārējās lietas, kamēr es tomēr nebūšu redzējusi beigu lēmumus. Attiecīgi tie gadījumi ir ļoti dažādi, mēs runājam par gadījumiem, kad, nu piemēram, kad no saņemtajiem ziedojumiem kaut kāda summa ir pārsniegusi 30 procentus apmēru no ziedotāja iepriekšējā gada ienākumiem, ir arī citi gadījumi.

Un par kādām summām ir runa?

Es atkārtošos, ka pagaidām manā rīcība ir tikai četri lēmumi. Un patlaban mēs runājam aptuveni ap 10 tūkstošiem.

Partija “Latvijas attīstībai” 2018.gada Saeimas vēlēšanās startēja apvienībā ar “Kustību Par!”. Pēc Mičerevska izraisītā skandāla ar Pūces stāvvietas atļaujām un nelikumībām partijas finansēšanā, Kustība Par paziņoja, ka aizies no apvienības, ja apstiprināsies ziņas, ka “Latvijas attīstībai” ir pretlikumīgi finansēta. “Par” priekšsēdētājs Daniels Pavļuts KNAB atklāto neuzskata par iemeslu saraut attiecības.

DANIELS PAVĻUTS

Veselības ministrs, “Kustība Par!” valdes priekšsēdētājs

Tas ko es saprotu, tās epizodes kopumā ir diezgan atšķirīgas, tās situācijas ir dažādas. Kaut kur kāds ir samaksājis vairāk, kā ir iepriekšējā gadā nodokļu ieņēmumi, kaut kur vēl kaut kas, līdz ar ko šeit par tādu sistemātisku neiet runa, tie apmēri, vismaz ko mēs zinām, nav tik dramatiski.

Sestdien “Par” pulcējās uz kongresu, kurā partijas biedriem bija jāizlemj vai palikt apvienībā ar “Latvijas attīstībai”. Iemesls bija ne tikai aizdomīgās naudas lietas, bet arī biedru neapmierinātība ar “Latvijas attīstībai” pārstāvošā Reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša lēmumu neapstiprināt Rīgas attīstības plānu, jo tajā nav ievērotas azarstpēļu biznesa intereses. Šī iemesla dēļ no “Par” aizgāja viens no līderiem, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Biedru vairākums kongresā izlēma, ka apvienība ar “Latvijas attīstībai” tomēr ir jāsaglabā.