9.maija pasākumu ierobežošana; par to Saeimā raisījušās asas debates

Plašas diskusijas raisīja arī pieņemtais deputātu Artusa Kaimiņa un Lindas Mednes (K) priekšlikums, publiskos pasākumos aizliedzot popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas.

Parlamentārietis Boriss Cilevičs (S) norādīja, ka atbalsta citu priekšlikumu par militārās agresijas simbolu ierobežošanu, jo tiem ir pilnīgi leģitīms mērķis. Savukārt priekšlikums par ideoloģiju saturošiem notikumiem būtiski paplašinot ierobežojumus un Cileviča skatījumā tam nav pamatojuma.

Savukārt viens no grozījumu sākotnēji iniciatoriem, deputāts Edgars Tavars (ZZS) pateicās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un pārējiem kolēģiem par grozījumu sagatavošanu pieņemšanai.

Tavars uzsvēra, ka šī ir tā viena no retajām reizēm, kad parlaments lielā mērā ir vienots savā nostājā. Tādējādi tiek sūtīts skaidrs signāls, ka Latvija nosoda Ukrainā notiekošo karadarbību, atzīmēja politiķis. "Latvijas parlaments nosoda šīs rīcības, un nav pieņemams jebkāds [to] atbalsts nedz publiskos izklaides un svētku pasākumos, nedz arī ikdienā," uzsvēra Tavars.

Deputāts Kaimiņš atbildē Cilevičam skaidroja, ka likumprojekts aizliedz 9.maiju atzīmēt kā uzvaras dienu visā Latvijas teritorijā. "Šeit melns uz balta: Latvijas augstākā lēmējvara komisijas vārdā piedāvā aizliegt šādus pasākumus vispār atzīmēt "a priori"," uzsvēra politiķis.

Cilevičs savā atbildē vaicāja Kaimiņam, kāpēc viņš neiesniedza konkrētus grozījumus, kas tieši noteiktu 9.maija svinēšanas aizliegumu Latvijā.

Savukārt Kaimiņš uzsvēra, ka šodien pieņemtie grozījumi ir aizkavējušies par 15 gadiem. "Vienīgais žēl, ka tik daudz asinīm vajadzēja jau izlīt no 24.februāra, lai šeit mēs visi beidzot sāktu runāt vienā valodā," pauda Kaimiņš.

Tāpat deputāte Medne (K) pozitīvi novērtēja, ka tiek pieņemtas izmaiņas, kas apgrūtinās Krievijas hibrīdkara pasākumu norisi. "Tieši pie šādiem pasākumiem arī ir pieskaitāmi padomju armijas godinošie 9.maija uzvaras svētki," kas īstenībā ir okupantu godināšanas svētki, atzīmēja politiķe.

Savukārt deputāts Nikolajs Kabanovs (S) pauda uzskatu, ka attiecīgais priekšlikums ir "absolūti kaitniecīgs", jo 9.maiju kādā no veidiem atzīmēšot liels skaits cilvēku, tāpēc to praktiski nebūšot iespējams pārtraukt ar esošiem kārtības sargu spēkiem. "Lai aizturētu cilvēkus, kas gribēja šā vai tā atzīmēt 9.maiju, nāksies papildināt policiju ar zemessargu spēkiem, ar armiju," kas atstātu Latvijas aizsardzību atvērtu, sacīja Kabanovs.

Iespējams, reaģējot uz Kabanova izteikumiem, deputāts Uldis Budriķis (K) uzrunāja Valsts drošības dienesta pārstāvjus, ka, ja viņi klausās parlamenta sēdi, tad tajā ir dzirdami piemēri, saistībā ar kuriem "vajadzētu pastrādāt".

Parlamentārietis Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka kopš 24.februāra situācija vairs nav tāda kā iepriekš. "Mēs nevaram izturēties ar tādu pašu toleranci pret šiem pasākumiem, kā mēs to varējām darīt visus šos gadus pirms šiem notikumiem," uzsvēra politiķis.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis cita starpā norādīja, ka nav saprotams, kā pieņemtos grozījumus tehniski būs iespējas izpildīt. Deputāte Regīna Ločmele (S) norādīja, ka, pateicoties arī 130.latviešu strēlnieku korpusa karavīriem, kuri piedalījās Otrajā pasaules karā Sarkanās armijas rindās, tika apkarots nacisms."Pašlaik vārdi par to, ka tādā veidā tiek aizliegti koncerti, šašliki, voblas, vodkas un tā tālāk, tie vārdi apkauno visus cilvēkus, kas dzīvo šajā valstī un kuri 9.maijā nāk pie pieminekļa Rīgā," pauda Ločmele norādot, ka pandēmijas laikā pirms gada cilvēki esot klusām nolikuši ziedus pie pieminekļa un "tas bija arī viss".

Savukārt deputāts Armands Krauze (ZZS) aicināja arī "Saskaņu" atbalstīt šos grozījumus, vaicājot, vai šīs partijas pārstāvji atbalsta, ka Rīgas ielās braukātu transportlīdzekļi ar Z un V burtiem. "Mēs nerunājam par Otro pasaules karu," pauda Krauze, aicinot nepieļaut, ka pa Rīgas ielām un Latvijā "varētu vazāties" Krievijas prezidenta Vladimira Putina fašistiskā režīma atbalstītāji ar minētajiem simboliem. "To mēs negribam, jo viņi, Putins un krievu fašistiskais režīms, šobrīd Ukrainā slepkavo cilvēkus," uzsvēra politiķis.

"Aicinu visus deputātus vienbalsīgi balsot "par" (..), lai mēs izbeigtu beidzot, es teiktu tā, fašistiskā režīma salašņu baru vazāšanos pa Rīgu," akcentēja Krauze.

Saistībā ar virzītajiem grozījumiem deputāts Jānis Dombrava (NA) norādīja, ka Ukrainā šogad tiek pastrādāti šausminoši noziegumi, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. "Mariupoles pilsēta ir faktiski iznīcināta, tāpat arī Harkiva un Čerņigova arī ir drupās," vērsa uzmanību politiķis, norādot, ka tas ir salīdzināms ar krievu okupantu īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Latvijā Otrā pasaules kara laikā.

"Mums ir kaut kur jānovelk šīs robežas. Un šī robeža ir ļoti skaidra: vai nu jūs esat kopā ar Latviju, vai arī jūs esat pret Latviju," uzsvēra Dombrava.

Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā arī pieņēma grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, nosakot sodu par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā.