Levits: Ukrainas un Gruzijas pievienošanās NATO nav tuvākā laika jautājums

Latvija atbalstītu Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO, pauž Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš uzsver, ka Krievija ir agresīva valsts, kas apdraud savus kaimiņus un visu demokrātisko pasauli. Lielā daļā Rietumu sabiedrības šis iebrukums Ukrainā ir licis nokratīt zvīņas no acīm un tagad ir jādomā, kādai ir jābūt šo valstu politikai, lai nenonāktu Krievijas ietekmes sfērā un paturētu savu brīvību. Šīs diskusijas ir notikušas ārkārtīgi īsā laikā - nedēļas vai divu.

Pēdējos 70 gadus, kopš Otrā pasaules kara beigām, Zviedrija un Somija visu laiku atkārtoja savu pozīciju, ka tās ir neitrālas valstis un jautājums par stāšanos NATO ir jāizlemj pašām valstīm, vai neitralitāte šodienas situācijā joprojām ir pats labākais veids, kā sevi pasargāt. "Ja šīs valstis nolems iestāties NATO, tad mēs Latvijā to atbalstīsim un apsveiksim," saka Levits.

Komentējot Ukrainas un Gruzijas potenciālo iestāšanos NATO, prezidents pauž, ka NATO pastāv uz to, ka jebkurai valstij ir tiesības pievienoties aliansei. Patlaban Ukrainas un Gruzijas pievienošanās nav bijusi NATO dienaskārtībā, bet pēdējās divās nedēļās sabiedriskā doma Rietumos ārkārtīgi strauji mainās. Interesants ir arī Turcijas prezidenta izteikums, ka Turcija neiebilst pret NATO paplašināšanos. Tomēr Ukrainas un Gruzijas pievienošanās nav tuvākā laika jautājums, uzskata prezidents.

Levita redzējumā, ka spēcīgs vēstījums ir tas, ka mūsu sabiedrība ir vienota un ir kopā ar Ukrainu. "Mūsu vienotību gan dažkārt mēģina šķelt tie cilvēki, kuri tic Krievijas prezidenta Vladimira Putina meliem un izplata tos. Es aicinu sabiedrības vienotības vārdā to nedarīt. Ticēšana Putina meliem nav atkarīga no cilvēka tautības vai ģimenē lietotās valodas. Svarīga ir cilvēka pilsoniskā stāja, izpratne par Satversmes un demokrātijas vērtībām," uzsver Levits.

Tāpat prezidents norāda, ka Latvijai ir jāvairo sava drošība. Pēdējos gados Latvija esot ļoti būtiski audzējusi aizsardzības spējas. Latvija pieder pie tām NATO dalībvalstīm, kas jau ļoti laicīgi izpildīja mērķi - 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) veltīt aizsardzības izdevumiem. Patlaban tie ir jau 2,35% no IKP, norāda valsts pirmā persona.

Kā ziņots, valdība 2.martā nolēma aizsardzības izdevumus palielināt līdz 2,5% no IKP.

Prezidents norāda, ka paralēli ārējās drošības stiprināšanai ir jāstiprina arī iekšējā drošība, jo 20 gadu laikā šajā jomā bijis maz darīts.