Ždanoka sniedz skaidrojumu, kāpēc neatbalstīja EP rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā

Latviju pārstāvošā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka (LKS), kura neatbalstīja EP rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā, esot balsojusi "pret", jo neatbalstot karu.

Ždanoka savā "Facebook" vietnē skaidro, ka šī rezolūcija, viņasprāt, veicinās situācijas saasināšanos.

Viņa norāda, ka rezolūcija paredz paātrināt aizsardzības ieroču piegādes Ukrainai, kā arī paredz finanšu palīdzību, tostarp tajās jomās, kas saistītas ar aizsardzību.

Politiķe apgalvo, ka 2013.gadā Ukrainas sabiedrība esot sašķēlusies divās vienādās daļās no kurām viena esot bijusi par, bet otra pret šīs valsts dalību Eiropas Savienībā, bet lielākā daļa esot bijusi pret valsts dalību NATO.

Ždanoka arī pauda savu viedokli par notikumiem Ukrainā pirms astoņiem gadiem, kad Krievija okupēja Krimu un sāka karadarbību Luhanskas un Doņeckas apgabalos.

Viņa vaino Eiropas Savienības (ES) līderus, ka izveidojusies traģiskā situācija Eiropas centrā.

Kā skaidro Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, pašlaik partijas biedri vienojušies nekomentēt Ždanokas balsojumu un tas tikšot pārrunāts partijas sanāksmē šīs nedēļas beigās.

Kā ziņots, Ždanoka balsoja pret EP rezolūciju, kurā pieprasītas stingrākas sankcijas pret Krieviju un iezīmēti centieni piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu.

Kā liecina balsošanas protokols, balsojumā par rezolūciju piedalījās kopumā 676 EP deputāti, absolūtam vairākumam jeb 637 deputātiem balsojot "par". 26 eiroparlamentārieši balsojumā atturējās, savukārt 13 balsoja pret. Viena no tiem EP deputātiem, kas rezolūciju neatbalstīja, bija Ždanoka.

Viņa ir bijusi vienīgā ne vien Latvijas, bet arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāte, kas neatbalstīja rezolūciju. Pārējie minētās grupas parlamentārieši, kas piedalījās balsojumā, rezolūciju atbalstīja.

Arī visi pārējie Latviju pārstāvošie EP deputāti neatkarīgi no pārstāvētās grupas atbalstīja dokumentu.

Kā ziņots, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, EP deputāti pieprasa stingrākas sankcijas pret Krieviju un jaunus centienus piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Otrdien pieņemtajā rezolūcijā EP visstingrākajā veidā nosoda Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā un pieprasa, lai Kremlis izbeigtu visas militārās darbības šajā valstī. EP arī nosoda Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko lomu šajā uzbrukumā.

Kā norāda Krastiņš, EP deputāti kategoriski noraida Krievijas retoriku par iespējamu masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu, vienlaikus atgādinot Krievijai par tās starptautiskajām saistībām un brīdinot par konflikta kodoleskalācijas briesmām.

Deputāti arī aicina Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis sadarbībā ar ANO humānās palīdzības aģentūrām un citām starptautiskajām partnerorganizācijām sniegt Ukrainai turpmāku neatliekamo humāno palīdzību.

Rezolūcijā ES iestādes tiek aicinātas strādāt pie tā, lai piešķirtu Ukrainai ES kandidātvalsts statusu. Jebkurai šādai procedūrai būtu jāatbilst Līguma par Eiropas Savienību 49.pantam, un tās pamatā būtu jābūt nopelniem, kā teikts tekstā. Tikmēr ES būtu jāturpina strādāt pie tā, lai panāktu Ukrainas integrāciju ES vienotajā tirgū saskaņā ar spēkā esošo ES un Ukrainas asociācijas nolīgumu, skaidro preses sekretārs.

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi vērtē to, ka ES sankcijas pieņemtas tik ātri. Taču viņi arī vēlas plašākus ierobežojošos pasākumus, kuru mērķis ir stratēģiski vājināt Krievijas ekonomiku un rūpniecisko pamatu.

Viņi norāda, ka īpaši svarīgi būtu ierobežot svarīgāko Krievijas eksporta preču, piemēram, naftas un gāzes, importu. Būtu jāaizliedz jauni ES ieguldījumi Krievijā un jauni Krievijas ieguldījumi ES. Visas Krievijas bankas būtu jābloķē no Eiropas finanšu sistēmas, un Krievija būtu jāatslēdz no SWIFT sistēmas.

Virkne sankciju, tostarp atslēgšana no SWIFT, būtu jāpiemēro arī Baltkrievijai, pamatojoties uz tās tiešo atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Rezolūcijas tekstā ES valstis tiek arī aicinātas ātrāk nodrošināt Ukrainai aizsardzības ieročus saskaņā ar ANO Statūtu 51.pantu, kas paredz individuālu un kolektīvu pašaizsardzību. Rezolūcija arī atbalsta pastiprinātu ES un Ukrainas sadarbību izlūkošanas jomā saistībā ar notiekošo agresiju.

Parlaments arī atzinīgi vērtē ES apņemšanos aktivizēt Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai visiem Ukrainas iedzīvotājiem, kas bēg no kara, nodrošinātu tūlītēju piekļuvi aizsardzībai. Atbildība par to bēgļu uzņemšanu, kuri ierodas pie ES ārējām robežām, būtu vienlīdzīgi jāsadala starp visām ES valstīm.

Mērķtiecīgas sankcijas pret atsevišķām personām, nekādu "zelta vīzu" bagātajiem Krievijas pilsoņiem

EP deputāti pieprasa ātri pieņemt mērķtiecīgas sankcijas pret atsevišķām personām, kas ir atbildīgas par augsta līmeņa korupciju Krievijā un Baltkrievijā, kā arī pret šo valstu vadībai pietuvinātiem oligarhiem un amatpersonām.

Rezolūcijā norādīts, ka ES dalībvalstīm un sabiedrotajām valstīm, kurās ir ieguldītājiem paredzētas sistēmas uzturēšanās atļaujas iegūšanai, proti, tā dēvētās zelta vīzas, būtu jāpārskata visi šādu uzturēšanās atļauju saņēmēji un jāanulē tās atļaujas, kas piešķirtas Krievijas privātpersonām ar lielu neto aktīvu vērtību un viņu ģimenēm, jo īpaši tām, kuras ir saistītas ar personām un uzņēmumiem, pret ko tiek vērstas sankcijas.