Kalniete: Putina mērķis nav tikai paturēt Ukrainu savā ietekmes sfērā, bet gan novērst demokrātiskas Ukrainas pastāvēšanu

Eiropa nedrīkst pielīdzināt Krieviju tās prezidenta Vladimira Putina režīmam, un ir jābeidz atsevišķi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu mēģinājumi veidot īpašas attiecības ar to, šodien diskusijā "Izlēcējs. Kur esam ceļā uz cilvēku pamattiesību stiprināšanu Krievijā?" pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).

Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs, kurš pērn ieguva Andreja Saharova vārdā nosaukto EP ikgadējo balvu par domas brīvību, patlaban izcieš cietumsodu stingra režīma soda kolonijā Krievijā. Viņa vietā balvu decembrī saņēma viņa meita Darja, bet EP rīkotos pasākumos piedalās Navaļnija līdzgaitnieki, kuri turpina viņa darbu.

Kā informēja EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele, pirms balvas saņemšanas Navaļnijs bija lūdzis meitai pateikt EP, ka Krievija ir Eiropas daļa un "mēs cenšamies kļūt par daļu no tās - lai neviens neuzdrošinās pielīdzināt Krieviju Putina režīmam".

Pašlaik Krievijā politiskās represijas kļūst arvien intensīvākas, ir vērojama spriedzes paaugstināšanās sakarā ar Krievijas karaspēka koncentrēšanos Ukrainas pierobežā, un cilvēki tiek vajāti par to, ka izplata internetā ziņas, atklāja Navaļnija līdzgaitnieks Vladimirs Ašurkovs.

"Piemēram, šobrīd trīs tīņi tiek vajāti par to, ka spēlē "Minecraft" ir uzbūvējuši Drošības dienesta ēku un mēģinājuši to uzspridzināt. Tagad šiem 16 gadus vecajiem jauniešiem draud piecu gadu ieslodzījums," situāciju Krievijā raksturoja Ašurkovs.

Viņš norādīja, ka Krievijas valdības politika noved pie tā, ka pēdējo desmit gadu laikā dzīves standarti stagnē, trūkst likuma varas, nav tiesiskuma un cilvēku neapmierinātība pieaug. Viņaprāt, Putina režīms ir stabils, bet saskaras ar arvien lielākām problēmām.

Vienlaikus Ašurkovs uzsvēra, ka Krievija pieder Eiropai gan vēsturiski, gan kulturāli un reliģiski, un brīdī, kad autoritārā valdīšana tiks atcelta, tā turpinās ceļu uz Eiropas vērtībām, ko pārstāv politiskā sistēma, taisnīga tiesu sistēma, tiesībsargājošo iestāžu sistēma un brīvi masu mediji.

Viņš augsti novērtē Saharova balvas piešķiršanu, un tas ir svarīgs piemērs tam, lai pievērstu uzmanību Krievijā notiekošajam un Navaļnija liktenim.

Kalniete norādīja, ka pēc Baltkrievijas sacelšanās Putina diktatūra cieši apņēmusies neko līdzīgu nepieļaut Krievijā, tādējādi tā sistemātiski maina likumus, terorizē opozīciju un izskauž pretestību. Viņasprāt, ES stratēģijas centrā attiecībās ar Krieviju jāliek demokrātija, primāri atbrīvojot ieslodzītos, likuma varu, veicinot pilsonisko brīvību un brīvus medijus. Tāpat ir jāstiprina sabiedrības noturība pret dezinformāciju, kas ir Krievijas ierocis kopš Krimas aneksijas, uzskata Kalniete.

Viņa uzsvēra, ka ir jāapzinās, ka Putina mērķis nav tikai paturēt Ukrainu savā ietekmes sfērā, bet gan novērst demokrātiskas Ukrainas pastāvēšanu.

"Mērķtiecīgi jāturpina stiprināt Austrumu partnerības valstis - Ukraina, Gruzija, Armēnija, Moldova, Azerbaidžāna un arī Baltkrievija - ar mērķi veicināt demokrātiju, tiesiskumu, pamatbrīvību, cilvēktiesības, reģionālo sadarbību un labas kaimiņattiecības. Pēc ultimāta dalībvalstis sapratušas, ka Putins apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī visu Eiropu un demokrātisko pasauli," uzsvēra Kalniete.

Vienlaikus viņa atzina, ka pretestība radīs zināmus finansu ieguldījumus drošībā, kā arī radīs robus valstu budžetos, pazeminot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Viņasprāt, Eiropa atrodas Aukstā kara sākuma posmā.

"Tādi cilvēki kā Navaļnijs ir vesela procesa simbols. Ar [Saharova] balvu mēs ļoti gribējām viņu pasargāt, jo tomēr būtu ļoti grūti noindēt Saharova balvas laureātu - sekas tam būtu ekonomisku sankciju veidā," stāstīja Kalniete.

Savukārt Latvijas Universitātes profesore, politoloģe Žaneta Ozoliņa norādīja, ka nereti autoritārajiem līderiem ir neizdevīgas tās opozīcijas, kas pauž savu neapmierinātību par notiekošo starptautiskajā vidē.

"Tas līderim rada neērtības sajūtu, un tad kaut kas jādara. Viens māk indēt, cits - cietumā ielikt, bet opozīcija ir neatņema ainas sastāvdaļa," pauda Ozoliņa.

Jau ziņots, ka Ašurkovs ir Krievijas opozīcijas politiķis, kurš dzīvo Londonā. 2011.gadā viņš kopā ar Krievijas opozīcijas kustības līderi Navaļniju nodibināja bezpeļņas organizāciju "Pretkorupcijas fonds", kurā kļuva par izpilddirektoru. 2014.gadā Krievijas varas iestāžu politiski motivētas kriminālvajāšanas rezultātā Ašurkovs pārcēlās uz Londonu un 2015.gadā saņēma politisko patvērumu.

EP katru gadu pasniedz Saharova balvu par domas brīvību. Tā tika izveidota 1988.gadā, lai godinātu personas un organizācijas, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības. Tā nosaukta par godu padomju fiziķim un politiskajam disidentam Andrejam Saharovam, un naudas balva ir 50 000 eiro.