Rinkēvičs: Krievijas politiskā un militārā vadība dzīvo PSRS sentimentā un pasauli skata caur šo prizmu

Autoritāru un totalitāru valstu režīmiem, piesedzot un attaisnojot savu līderu rīcību gan pret saviem pilsoņiem, gan pret citām suverēnām valstīm, par ierastu praksi ir kļuvusi aizbildināšanās ar draudiem savai suverenitātei, šodien ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

"Agresīvā retorika nespēj noslēpt patiesību - ne jau Gruzija 2008.gadā uzbruka Krievijai un ne jau Ukraina 2014.gadā iebruka Krievijā. Otrādi. Ne jau NATO pie Krievijas robežas dislocē simtiem tūkstošu karavīru un bruņutehniku. Tā ir Krievija, kas īsteno plašus militāros manevrus," teica ministrs.

Viņš norādīja, ka Ukraina neapdraud Krieviju. Ukraina vēlas mierīgu, demokrātisku, eiropeisku nākotni saviem iedzīvotājiem. Ministrs uzsvēra, ka Latvija nelokāmi atbalsta un atbalstīt Ukrainu, jo Ukrainai ir tiesības būt neatkarīgai. Turklāt miers Ukrainā nozīmē mieru Eiropā un Eiropas aizsardzības pirmā līnija sākas Ukrainā.

Rinkēvičs uzsvēra, ka pagājušā gada 23.maija Baltkrievijas lēmums pieprasīt civilās aviācijas reisa lidmašīnas nolaišanos Minskā un žurnālista Romāna Protaseviča un Sofijas Sapegas aizturēšana ir spilgts piemērs režīma patvaļai. Viņš atzīmēja, ka arī Baltkrievijas drošības spēku pastrādātās zvērības pret saviem pilsoņiem, baltkrievu opozicionāriem turpinās.

"Līdzšinējos gados šādi ir rīkojusies arī Krievija, likvidējot Krievijas režīmam neērtas personas ārpus Krievijas robežām. Šobrīd nekas neliecina par šo abu režīmu uzvedības maiņu. Drīzāk otrādi - vispārpieņemtās starptautisko attiecību normas tiek klaji ignorētas un izsmietas. Alekseja Navaļnija lieta nav lieta par Krievijas pilsoni Alekseju Navaļniju," teica ministrs.

Viņš uzskata, ka tā ir lieta par tiesiskuma principiem, cilvēktiesībām un starptautiski aizliegtu ķīmisko vielu pielietošanu pret citādi domājošiem savas valsts pilsoņiem. "Navaļnijam ir jābūt brīvībā, pilsoniskajai sabiedrībai ir jābūt brīvībā," uzsvēra politiķis.

Rinkēvičs norādīja, ka Nobela miera prēmijas saņēmēja Andreja Saharova dibinātās cilvēktiesību organizācijas "Memoriāls" likvidācija un tai izvirzītās apsūdzības ir politiski motivētas. Organizācijas "Memoriāls" vajāšana, tāpat kā Navaļnija lieta, nav atsevišķs gadījums. Pēc ministra paustā, tas iekļaujas Krievijas varas iestāžu mērķtiecīgi īstenotajā kampaņā pret izteiksmes brīvību Krievijā, uzturot spiedienu un represijas pret pilsonisko sabiedrību, nevalstiskajām organizācijām, neatkarīgajiem medijiem un politisko opozīciju, kas pauž atšķirīgu viedokli.

Viņš skaidroja, ka Ārlietu ministrija turpinās iestāsies par Krievijas un Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, koordinējot atbalstu cilvēktiesību pārkāpumos cietušajiem, stiprinot mediju brīvību un veicinot demokrātiskas pārmaiņas šajās valstīs.

Ministrs vērsa uzmanību uz to, ka Krievija ir autoritāra valsts ar revizionistisku politiku. Krievijas politiskā un militārā vadība dzīvo PSRS sentimentā un pasauli skata caur šo prizmu, Krievijai ir mērķis atjaunot impērijas modeli tās vēsturiskajās robežās. Krievija cenšas izaicināt demokrātisko valstu dzīvesveidu, jo īpaši izaicinot starptautisko cilvēktiesību standartus un tiesiskuma jēdzienus.

Rinkēvičs norādīja, ka sarežģītās attiecības starp Eiroatlantisko telpu un Krieviju pastāv jau vairāk nekā desmit gadus, taču kopš Krimas prettiesiskās aneksijas un Austrumukrainas destabilizācijas spriedze ir bīstami augsta. Pēdējo nedēļu notikumi ap Krievijas-Ukrainas robežu vēl vairāk turpina palielināt šo spriedzi, kas var rezultēties Krievijas vai tās algotņu bruņotā rīcībā pret Ukrainu.

"Krievija ir Latvijas lielākais kaimiņš un vienlaikus arī mūsu lielākais politiskais izaicinātājs. Mums nav ilūziju. Mēs pazīstam savu kaimiņu un esam pieredzējuši Krievijas uzvedību gadsimtiem ilgi. Divdesmitajā gadsimtā tā ir bijusi īpaši vardarbīga. Latvijas vēsture skaidri apliecina tās piederību Eiropai un eiropeiskajām vērtībām cauri gadsimtiem," teica ministrs.

Viņš arī piebilda, ka Padomju Savienības sabrukums bija viens no labākajiem divdesmitā gadsimta notikumiem, kas ļāva daudzām boļševiku sagrābtajām un tautu cietumā iemestajām nācijām atgūt savu brīvību un atgriezties Eiropas valstu pulkā.

Viņš atzīmēja, ka arvien biežāk ir vērojami Krievijas mēģinājumi starptautiskā līmenī pārskatīt Padomju Savienības vēsturisko lomu, novēršot uzmanību no tās pastrādātajiem noziegumiem un nelikumībām. Latvija skaidri apzinās, ka nedz 1918., nedz 1940. vai 1991.gada notikumi nav vēsture vien. Tāpat ir vērojami arī mēģināt pārskatīt principus, uz kuriem balstās pasaules ģeopolitika pēc Aukstā kara un atgriezties pie pirmskara ietekmes sfēru dalīšanas principiem. Vēsturiskās analoģijas tiek liktas par pamatu mūsdienu ambīciju pamatošanai, norādīja ministrs.

Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas gadījumā mēģinājumi no Kremļa puses pārrakstīt valsts vēsturi lielākoties ir ne kas cits kā mēģinājumi apšaubīt Latvijas tautas suverēno izvēli un Latvijas esamību Eiropas, kā arī transatlantiskajā kopienā.

Viņš arīdzan atzīmēja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) ir daudz darījusi, gan skaidrojot Latvijas vēsturi un pagātni sabiedrotajiem, gan arī diasporā, kam kopīga vēsturiskā apziņa un identitātes izjūta ir ļoti būtiska saiknes uzturēšanai ar Latviju. Arī turpmāk ĀM pievērsīs pienācīgu uzmanību valsts pagātnes, vēstures skaidrošanai ārpus Latvijas, kam ir ne vien liela kultūrvēsturiska vai intelektuāla, bet arī reālpolitiska nozīme.

"Diemžēl nav nekādu pazīmju, ka Krievija turpmākajos gados mainīs savu rīcību. Krievijas politiskā un militārā vadība turpina cīņu ar saviem iedomu rēgiem. Krievija konsekventi turpina īstenot konfrontējošu ārpolitiku. Pērnais gads ir spilgti apliecinājis Krievijas naidīgās darbības ne tikai kaimiņvalstīs, bet arī tālākajos reģionos - Balkānos, Tuvajos Austrumos, Āfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā," teica ministrs.

Viņš atzīmēja, ka visus šos gadus Latvija ir iestājusies par reālistisku pieeju attiecībās ar Krieviju gan reģionālā, gan globālā mērogā. Izrādot stingru stāju principiālos jautājumos un paužot par tiem skaidru viedokli, vienlaikus, gan divpusējās attiecībās, gan arī starptautisko organizāciju ietvaros, ir svarīgi saglabāt atvērtus komunikācijas kanālus.

Pēc ministra paustā, tie ir jautājumi, kuros iespējama sadarbība abpusēji ieinteresētības gadījumā. Viņš uzsvēra, ka labi izstrādāta sadarbības stratēģija ar Krieviju ir ne tikai iespējama, bet nepieciešama. Starptautiskā ieroču kontrole, globālās klimata pārmaiņas, starptautiskā tirdzniecība, Irānas kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājums - tie ir tikai daži no jautājumiem, kuros ir jāsadarbojas.