Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas vēlēšanu vajadzībām noteiks, ka Varakļānu novads, kamēr tas pastāv, ietilpst Vidzemes vēlēšanu apgabalā.
Saeimas deputāte Ilga Šuplinska rosināja noteikt, ka Saeimas vēlēšanu vajadzībām Varakļānu novads, kamēr tas pastāv, ietilpst Latgales vēlēšanu apgabalā, tomēr atbalstīta tika redakcija, kas paredz, ka Saeimas vēlēšanās, kas notiks 2022.gadā, Varakļānu novads ietilps Vidzemes vēlēšanu apgabalā.
Debatēs bijusī izglītības un zinātnes ministre teica, ka viņas priekšlikums, pirmkārt, ir politisks, otrkārt - tā ir tradīcija, kas ir bijusi 30 gadu garumā un treškārt - priekšlikums esot iesniegts tikai tādēļ, "lai pārliecinātos, kas ir lielāks Latgales patriots".
"Aizrādīšu, ka principā Latgali atceras divos gadījumos. Pirmais, tad, kad cilvēki grib dziedāt vai šmakovku dzert. Un otrais, tad, kad nāk vēlēšanas," teica Šuplinska.
Savā uzrunā viņa akcentēja, ka mēs šogad tieši svinam Saeimas simtgadi, un 20 gadus visas partijas rēķinājušās ar Latgali, jo no Latgales nācis lielākais proporcionālais virzāmo deputātu skaits.
"Šajā brīdī situācija ir absolūti otrāda, vēl vairāk var teikt, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, ņemot vērā, ka Latgalē šo darbavietu ir bijis vismazāk, aizplūšana no Latgales teritorijām ir notikusi visstraujāk," minēja politiķe.
Vēl viens aspekts, kas, viņasprāt, noteikti jāņem vērā ir, ka Varakļāni aptaujā ir norādījuši, ka viņi kultūrvēsturiski un arī ar "mentālo faktoru" pieder Latgalei. Viņa uzskata, ka Vidzemes vēlēšanu apgabals nespēj palīdzēt Latgalei specifiski risināt tās problēmas, ņemot vērā, ka Satversmes septītais pants paredz tieši šo proporciju no novadiem, lai respektētu arī tās īpatnības, attīstības īpatnības, valodas īpatnības un citas, kas Latgalē ir specifiskāks nekā citur.
"Un tas tikai nozīmē to, ka, protams, tā ir ērtāk. Paliekam tikai pie pirmās iezīmes, proti, Latgali izvēlamies tad, kad ir ērti, jo jānorāda, ka bieži vien šī robeža diemžēl politiskā un dažbrīd arī nacionālā joprojām iet pa Aivieksti," savas uzrunas noslēgumā teica Šuplinska.
Vienlaikus viņa akcentēja, ka, nepieņemot viņas priekšlikumu, tiks turpināta gan "padomju ideoloģijas iesāktā līnija", gan Latgales kā vēlēšanu apgabala tiesību neievērošana.
Minētais ir pagaidu regulējums līdz brīdim, kamēr ne ātrāk kā 14.Saeimas laikā tiks pieņemts lēmums par turpmāko Varakļānu novada piederību, piemēram, Vidzemē vai Latgalē esošam novadam.
Grozījumus sagatavoja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras sēdē iepriekš iebildumus pret šiem grozījumiem izteica tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs, kurš atsaucās uz Latviešu vēsturisko zemju likuma pielikumā atzīmēto, ka Varakļāni vēsturiski atrodas Latgalē un ka šis likums nosaka, ka, īstenojot valsts un pašvaldības institūciju tīklojumu, jāņem vērā vēsturisko zemju saskares līnijas.
Tāpēc Varakļāniem pagaidu risinājuma laikā būtu jāietilpst Latgales vēlēšanu apgabalā, pauda Bukšs.
Savukārt deputāts Juris Pūce (AP), kurš bija ziņotājs par Latviešu vēsturisko zemju likumu, iebilda pret Bukša šī likuma attiecīgās normas interpretāciju, norādot, ka tai nav nekāda sakara ar šiem grozījumiem. Politiķis skaidroja, ka vēlēšanu apgabals ir uzskaites vienība, bet nav vēsturisko zemju likumā minētā institūciju tīklojuma sastāvdaļa.
Izmaiņu anotācijā skaidrots, ka ir jālabo Satversmei neatbilstošā situācija, ka ir viena administratīvā teritorija - Varakļānu novads -, kura Saeimas vēlēšanu vajadzībām neietilpst nevienā vēlēšanu apgabalā.
Iepriekš to, ka pirms 14.Saeimas vēlēšanām nepieciešams atrisināt jautājumu par Varakļānu novada iekļaušanu kādā no vēlēšanu apgabaliem, bija aktualizējis nu jau mūžībā aizgājušais, bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Kā ziņots, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kuros lēmuma pieņemšanu par Varakļānu novada administratīvās teritorijas piederību Vidzemei vai Latgalei uzticēta nākamajam, 14.Saeimas sasaukumam.
Satversmes tiesa iepriekš atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpina darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.
Saeimā pastāv atšķirīgi viedokļi, vai Varakļāniem būtu jāatrodas Latgalē vai Vidzemē.