Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) saruna par ministra lēmumu apturēt Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus par azartspēļu ierobežošanu varētu notikt janvāra pirmajā pusē, sacīja JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.
Jurašs norādīja, ka šajā jautājumā sazinājies ar Plešu, lai izteiktu JKP pozīciju šajā jautājumā, ņemot vērā, ka Saeima pēc partijas priekšlikuma atbalstījusi pašvaldību tiesības lemt par azartspēļu aizliegumu.
Par konkrētu sarunas datumu plānots vienoties janvāra sākumā.
Kā ziņots, JKP valdes loceklis, Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans pauda, ka ministra lēmums vērtējams kā skandalozs un šokējošs.
Deputāts norādīja, ka Ķekavā "absolūts iedzīvotāju vairākums" vēlējās aizliegt azartspēļu organizēšanu novadā, un dome pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Plešam šos noteikumus apturot, "rodas bažas par šī lēmuma motivāciju" un to, vai tas nozīmē, ka pašvaldības iedzīvotājiem nav nekādu tiesību lemt par jautājumiem, kas skar azartspēļu jautājumus, izteicās Feldmans.
Feldmana vērtējumā, šis lēmums ir bīstams, jo arī Rīga nesen lēmusi līdzīgi, proti, galvaspilsētas dome izvēlējusies ierobežot spēļuzāļu darbību, atļaujot azartspēles organizēt tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Pēc viņa domām, ir pamatotas bažas, ka Rīgā nebūs nozīmes juridiskiem jautājumiem, jo tas esot "klajš azartspēļu lobija jautājums".
"Neskatoties, ka likums atļauj šādu lēmumu pieņemt, neviena pašvaldība nevar aizliegt azartspēļu darbību," šādu secinājumu izdarījis politiķis. Viņš teica, ka Ķekava un Rīga izvēlējušās dažādus azartspēļu ierobežošanas veidus, tomēr deputātam ir bažas, ka arī galvaspilsētas domes lēmumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lems atcelt un atzīs kā nepamatotu.
JKP informēja, ka lūgs Plešu ierasties uz konsultāciju Saeimā, lai skaidrotu izdoto rīkojumu. Jurašs uzsvēra, ka Pleša rīcība ir ļoti satraucoša, un JKP frakcijas deputātiem ir radušies vairāki jautājumi, tādēļ viņi aicinās ministru uz frakcijas sēdi, lai rastu uz tiem atbildes.
Kā ziņots, Plešs savā rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.
"Secinu, ka vispārēja aizlieguma noteikšana norāda uz pašvaldības vēlēšanos aizliegt azartspēļu organizēšanu visā pašvaldības teritorijā, neveicot nedz izpēti, nedz citu apstākļu izvērtēšanu," norādīts rīkojumā.
Šāda pašvaldības rīcība Plešam liekot domāt, ka pašvaldībai nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu azartspēļu organizēšanas aizliegumu, jo sevišķi vispārīgu, aizliedzot tās visā pašvaldības teritorijā, vai pašvaldība ir neprecīzi interpretējusi tai likumā paredzētās tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles ir aizliegtas, veicot nepamatotu regulējuma paplašināšanu, kas rezultējas tostarp ar nepamatotu komersantu tiesību nodarboties ar komercdarbību ierobežošanu.
Jau ziņots, ka novembra sākumā novadā stājas spēkā saistošie noteikumi, kas paredz turpmāku azartspēļu organizēšanas aizliegumu Ķekavas novadā.
Lai noskaidrotu novada iedzīvotāju viedokli, vai sabiedrība atbalsta spēļu zāles darbības turpināšanu, no 27.augusta līdz 3.septembrim notika iedzīvotāju aptauja. Kopumā tika saņemta 1361 atbilde. 88,4% aptaujas dalībnieku atbalstīja spēļu zāles slēgšanu, bet 158 jeb 11,6% norādīja, ka minētās spēļu zāles darbība ir saglabājama.