Pēdējos mēnešos Krievija netālu no Ukrainas robežas koncentrē lielus militāros spēkus. Ukrainas un NATO valstu aplēses liecina, ka runa ir par karavīru skaitu tuvu 100 000. Ukrainas militārais izlūkdienests sagaida kaujas jau janvārī vai februārī. Kā šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”, daļa no Krievijas aktivitātēm varētu arī nebūt tieši saistītas ar Ukrainu, bet kalpot kā pastiprinājums pie Baltkrievijas.
Krievijas sociālo tīklu lietotāji pēdējā mēneša laikā publicējuši visai daudz video ar militārās tehnikas pārvietošanu pa ceļiem un sliedēm netālu no Ukrainas - pie Rostovas, Voroņežas, Kurskas, Brjanskas. Tiek vesta dažāda tehnika - sākot ar tankiem, beidzot ar “Iskander” raķešu sistēmām.
Krievijas armija ar savām kustībām sacēlusi kājās Rietumvalstis, bet ne visiem manevriem saskatāma saikne tikai ar draudiem Ukrainai.
Tā, piemēram, Krievijas 41.kombinēto ieroču armija pēdējā gada laikā no savas bāzes Sibīrijā atceļojusi līdz Jelnai, atrodas 300 kilometrus no Ukrainas, bet tikai 100 kilometrus no Baltkrievijas.
“Es domāju, ka šo armiju varētu izmantot pret NATO pie Krievijas Rietumu robežas. Nedomāju, ka tā ir tieši saistīta ar Ukrainu. Vismaz pagaidām,” saka domnīcas “Eiropas ārējo attiecību padome” (ECFR) pētnieks Gustavs Gresels.
Viņš uzskata, ka 41.armija varētu nosegt spraugu starp divām citām Krievijas armijām, ko līdz šim darīja Baltkrievija.
“No Krievijas ģenerālštāba un Rietumu militārā apgabala viedokļa būtu lieliski, ja šī armija šajā vietā paliktu. Baltkrievu armija pagaidām aizpilda šo spraugu, bet baltkrievu armija nav tā modernākā un tā ir saskārusies ar kadru aiziešanu,” pauž militārais analītiķis.
Krievijas spēki šajā vietā varētu potenciāli īstenot to, ko Krievija un Baltkrievija regulāri trenē mācībās “Zapad” - sākotnējo militāro operāciju caur Poliju un Lietuvu izgriezt ceļu līdz Kaļiņingradai.
Taču arī pie Ukrainas notiek liela Krievijas spēku koncentrācija, un Kremlis pēdējā laikā daudz pārmet, ka Ukraina nepilda Minskas vienošanos - drīzāk Krievijas versiju par šo vienošanos, kas 2015.gadā atnesa nosacītu pamieru Austrumukrainā.
“Izskatās, ka Putinam pietiek. Krieviem bija ilūzija, ka Zelenskis varētu būt prezidents, kurš īstenos Minskas vienošanos pēc Krievijas nosacījumiem. Tagad viņi ir nonākuši pie secinājuma, ka, tāpat kā prezidents Porošenko, viņš to nedarīs,” saka Gresels.
Krievija vēlas, lai Kijeva vestu sarunas ar separātistiem Doņeckas un Luhanskas reģionos, dotu tiem autonomiju. Taču no savas puses Krievija nebūt nesteidz izvest militārās vienības no Donbasa, kas ir viens no nosacījumiem.
Ukraiņu drošības un aizsardzības jomas eksperts Mihailo Samus uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins grib panākt sarunas ar ASV prezidentu Džo Baidenu līdzīgi kā pavasarī, kad pēc lieliem Krievijas manevriem pie Ukrainas abu valstu prezidenti satikās.
“Es domāju, ka enerģijas cenu krīze, militārās aktivitātes pie Ukrainas un migrācijas krīze, ir vienas un tās pašas spēles elementi, kuriem var būt dažādi mērķi. Bet viens no šiem mērķiem ir spiest uz Rietumu partneriem, kā Putins ir nosaucis Vašingtonu, Berlīni un Parīzi, lai panāktu izmaiņas tās politikā, piemēram, Ukrainas jautājumā, neļaujot tuvoties NATO un Eiropas Savienībai,” uzskata Samus.
Kā otru Krievijai nozīmīgu jautājumu Samus uzskata “Nord Stream 2” gāzes cauruļvada palaišanu.
Izskatās, ka uzmanības pievēršanai militārās tehnikas mobilizēšana pie Ukrainas strādā. NATO valstu amatpersonas par to paudušas satraukumu. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens izteicies, ka precīzi Putina nodomi nav zināmi, bet ir zināma rokasgrāmata - mēģināt atsaukties uz iedomātu provokāciju no Ukrainas vai kādas citas valsts puses, un izmantot to kā ieganstu, lai Krievija izdarītu to, ko plānojusi.
Aizsardzības un drošības jomas ekspertu diskusijās izskan pat diametrāli pretēji viedokļi par to, kāda būtu adekvāta atbilde uz Krievijas aktivitātēm. ASV tiek arī ieteikts, lai nomierinātu situāciju, spiest uz Ukrainu, lai tā aktīvāk pildītu Minskas vienošanos. “de facto” uzrunātie eksperti gan uzskata, ka Maskava vairāk respektē stingru valodu.
“Es ceru, ka Krievijas militārie analītiķi ziņo Putinam, ka iespējamās sekas, sākot militāru operāciju, var būt negatīvas krieviem, negatīvas Putina režīmam. Tāpēc Putins mēģina spēlēt šo spēli, bet nav gatavs sākt militāras operācijas, manuprāt, tāda ir situācija. Bet, ja viņš sapratīs, ka nekādu seku nebūs, tad viņš šīs operācijas sāks nekavējoties. Par to esmu pārliecināts,” saka Samus.
“Jā, mēs varam sagaidīt uzbrukumu Ukrainai, bet tā nav tik melnbalta lieta kā pašreizējās diskusijas Vašingtonā to pasniedz, ka būs vai nu miers vai iebrukumus,” norāda Gresels un atzīmē, ka militārie draudi vienmēr bijuši daļa no Krievijas signāla.
“Mans viedoklis ir, ka tagad tie lielā mērā tiek izteikti, lai atturētu Baidena administrāciju nākt ukraiņiem palīgā. Ja šis militārais signāls ir saistīts ar Minskas vienošanos, tad viņi sāks ar spiediena palielināšanu Donbasā, un vienības apkārt Ukrainai tiks izmantotas kā līdzeklis, lai izkaisītu Ukrainas armijas rezerves. Lai Ukrainai būtu nopietns apdraudējums visapkārt robežai,” uzskata Gresels.
Joprojām nav atrisināts Baltkrievijas izraisītais saspīlējums pie Baltijas valstu un Polijas robežām, tādēļ nevar izslēgt, ka kādas provokācijas neseko šajā virzienā. Vienā no migrantu lietotiem saziņas rīka “Telegram” kanāliem novembra vidū bija ievietots video, kurā redzams, ka instruktors krievu valodā ar tulka palīdzību ārzemniekiem stāsta kā uzbrukt, ļoti iespējams, ka robežsargiem. Video filmēšanas vieta un datums nav zināms.
Tiesa, kā pavēstījis bijušais baltkrievu diplomāts Pāvels Latuško, Baltkrievijā uzbrukumiem uz robežas tikuši apmācīti veterāni no Afganistānas un Irākas. Viņš arī sacīja, ka migrantiem varētu būt piegādāti ieroči no Afganistānas. “de facto” zināms, ka drošības un aizsardzības sektorā ir satraukums par iespējamu Afganistānā pamesto NATO ieroču nonākšanu Baltkrievijā, provokāciju veikšanai.
Arī Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko šomēnes pieminējis nelegālu ieroču piegādi migrantiem, tiesa caur Donbasu.