Panākta vienošanās par Vācijas jauno valdību

© Scanpix

Trīs partijas - sociāldemokrāti (SPD), zaļie un brīvie demokrāti (FDP) vienojušies par jaunās Vācijas valdības izveidi, trešdien paziņojis SPD līderis Olafs Šolcs, kurš, domājams kļūs par nākamo kancleru, šajā amatā pēc 16 gadiem nomainot Angelu Merkeli.

Šolcs norādījis, ka jaunā valdība netieksies pēc "zemākā kopsaucēja," bet gan īstenos "politiku, kas atstās lielu ietekmi".

Viņš uzsvēra, ka jaunās valdības politikas stūrakmeņi būšot "suverēna Eiropa", draudzība ar Franciju un sadarbība ar ASV, tādējādi turpinot tradīciju, kas pastāv kopš Otrā pasaules kara.

Šolcs pauda cerību, ka nākamo desmit dienu laikā panākto vienošanos oficiāli apstiprinās koalīcijas sarunās iesaistītās partijas.

Zaļie koalīcijas līgumu nodos apstiprināšanai iekšējā referendumā, kurā varēs piedalīties visi 125 000 partijas biedru, kamēr SPD un FDP to plāno apstiprināt partiju kongresos.

Balsojumu Bundestāgā par jaunās valdības apstiprināšanu partijas plāno sarīkot jau otrajā decembra nedēļā.

Saskaņa ar avotu sniegtajām ziņām SPD jaunajā Vācijas valdībā iegūs sešus ministra portfeļus, zaļie tiks pie piecām ministru vietām, FDP pie četrām.

Gaidāms, ka zaļo kontrolē nonāks jaunā ministrija, kas apvienos ekonomikas un klimata jautājumus, kā arī Ārlietu ministrija, Vides ministrija, Lauksaimniecības un Ģimenes lietu ministrijas.

FDP, domājams, vadīs Finanšu ministriju, kā arī Transporta, Izglītības un Tieslietu ministrijas.

Avoti ziņo, ka SPD kontrolē nonāks Iekšlietu, Aizsardzības, Veselības, Nodarbinātības, kā arī Ekonomikas un sadarbības ministrijas, kā arī jaunizveidotā Celtniecības ministrija.

Saskaņā ar koalīcijas līgumu, kas nonācis aģentūru DPA, AFP un REUTERS rīcībā nākamā Vācijas valdība ir iecerējusi līdz 2030.gadam, tas ir, astoņus gadus agrāk, nekā iepriekš plānots, pilnībā atteikties no ogļu izmantošanas.

Jaunā valdība līdz šim termiņam cer atteikties arī no iekšdedzes dzinēju izmantošanas.

Vienlaikus koalīcijas līgums paredz līdz 2030.gadam 80% no Vācijas elektroenerģijas patēriņa nodrošināt ar tā dēvētajiem atjaunojamajiem energoresursiem.

Līdz šim tika plānots līdz šim termiņam ar atjaunojamajiem energoresursiem nodrošināt tikai 65% no patēriņa.

Tajā pašā laikā jaunā koalīcija apņēmusies, sākot ar 2023.gadu, atjaunot konstitūcijā noteiktos parāda griestus, kuri tika atcelti, lai tiktu galā ar ekonomiskajām sekām, kuras radīja Covid-19 pandēmija.

Pēc FDP pieprasījuma koalīcijas līgumā iekļauta arī apņemšanās nepaaugstināt nodokļus.

Neskatoties uz to, jaunā koalīcija sola krasi palielināt investīcijas infrastruktūrā un klimata pārmaiņu ierobežošanā.

Partijas arī vienojušās, ka tiks atļauta dubultā pilsonība un atvieglota Vācijas pilsonības iegūšana.

Vienlaikus koalīcijas līgums paredz rezervēt zaļajiem tiesības izvirzīt Eiropas Savienības (ES) komisāru gadījumā, ja Vācijai nepienāksies Eiropas Komisijas (EK) prezidenta vieta.

Jaunā koalīcija vienojusies arī par marihuānas legalizāciju.

Vienlaikus partijas piekritušas legalizēt arī bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu, lai tādējādi palielinātu ārvalstu misijās nosūtīto karavīru aizsardzību.

Politika

Patlaban publiskajā telpā pirmsšķietami var novērot atsevišķas potenciālo deputātu kandidātu individuālo priekšvēlēšanu kampaņu aktivitātes, kuru tapšanā un realizēšanā, iespējams, varētu būt izmantoti administratīvie resursi, aģentūrai LETA atzina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Svarīgākais