Eiropas Parlaments (EP) rīt balsos par deputāta imunitātes atcelšanu eiroparlamentārietim, bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S), liecina EP plenārsēdes darba kārtība.
Kā aģentūru LETA informēja politiķis, viņš nosūtījis vēstuli visiem EP deputātiem, kurā klāstījis, ka Latvijas Prokuratūra vēlas pret viņu ierosināt krimināllietu saistībā ar "speciālām slepenām operācijām pārveidotu ierīču aprites aizlieguma pārkāpšanu". Ušakovs vēstulē paziņojis, ka ierīce, kas "pārveidota speciālām slēptām operācijām", esot visa kriminālprocesa priekšmets. Pēc politiķa paustā, tas esot bijis paštaisīts papīra albums, kurā ielīmēta videokamera un audio ierakstītājs.
"Šī "īpašo slepeno operāciju" ierīce bija aprīkota arī ar ārēju strāvas vadu kā klēpjdatoram. Šīs ierīces specifikācijas izskatījās ievērojami zemākas nekā jebkuram bērnu rācija-aukle, ko var iegādāties vietējā elektronikas veikalā par 50 eiro," viņam izvirzītās apsūdzības apšaubījis bijušais Rīgas mērs.
Tāpat eiroparlamentārietis vēstulē norādījis, ka šis albums tika atrasts viņa Rīgas domes kabinetā un tas atradās vienā no skapjiem starp dažādām dāvanām un suvenīriem, kas "uzkrāti desmit gadu darba laikā šajā kabinetā". Ušakovs uzsvēris, ka ierīce neesot bijusi savienota ar tīklu, tajā nebija atmiņas kartes un uz tās neesot atrasti viņa pirkstu nospiedumi vai DNS.
"Tas viss nozīmē "aprites aizlieguma pārkāpumu". Latvijā tas ir noziedzīgs nodarījums, lai arī nebiju informēts par šo ierīci nekādā veidā, nekad neesmu to redzējis un pieskāries tai. Godīgi sakot, es joprojām nevaru saprast, kāpēc šajā izmeklēšanā saņēmu aizdomās turētā, nevis cietušā statusā. Tāpat jāuzsver, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) valsts, kurā šādas ierīces glabāšana ir noziedzīgs nodarījums," vēstulē paziņojis Ušakovs.
Ušakovs kolēģiem paudis nostāju, ka šis process varot būt saistīts ar to, ka viņš ir "publisks politiķis". Vēstulē Ušakovs tomēr paziņojis, ka viņš piekrīt EP Juridiskās komisijas kolēģu ticībai Latvijas tiesu sistēmai, un izteicies, ka viņam nav šaubu par kopējo iznākumu un deputāta imunitātes atcelšanai vajadzētu paātrināt procesu, kas "turpinās kopš 2019.gada jūnija".
LETA jau rakstīja, ka EP deputāti - Sandra Kalniete (JV), Inese Vaidere (JV), Roberts Zīle (NA), Dace Melbārde (NA) un Ivars Ijabs (AP) - balsos par deputāta imunitātes atcelšanu Ušakovam (S).
EP deputāte Kalniete uzsvēra, ka gaidāmajā EP balsojumā viņa atbalstīs lēmumu atcelt imunitāti Ušakovam, jo, viņas ieskatā, šis balsojums ļaus noskaidrot viņa atbildību kriminālprocesā.
Melbārde arīdzan balsos par imunitātes atcelšanu, atzīmējot, ka šādos gadījumos tā ir ierasta prakse EP, kad skata lietas par kāda EP deputāta imunitātes jautājumu, neatkarīgi no tā, kādu valsti viņš pārstāv. Tādējādi, kā skaidroja politiķe, EP ar šo balsojumu nodod lietu tiesu varai.
Ijabs arī norādīja, ka viņš balsos par imunitātes atcelšanu. Viņš norādīja, ka EP Juridiskā komiteja ieteikusi atcelt eiroparlamentārieša un bijušā Rīgas mēra Ušakova parlamentāro imunitāti. Pēc politiķa domām, jādod iespēja Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām darīt savu darbu.
Savukārt EP deputāte Vaidere skaidroja, ka visbiežāk EP balso par imunitātes atcelšanu, jo pirms tam jautājums tiek rūpīgi izvērts EP Juridiskajā komitejā, kur tiek vērtēts, vai imunitātes atcelšanai nav politisku motīvu.
Arī Zīle uzsvēra, ka viņš balsos par imunitātes atcelšanu. Viņš atzīmēja, ka EP Juridiskā komisija, kas izskata šos jautājumus, vienmēr sagatavo lēmumu, par kuru EP nobalso plenārsēdē.
Jau vēstīts, ka EP Juridiskā komiteja ieteikusi atcelt Ušakova parlamentāro imunitāti. Tagad gala lēmumu par Ušakova parlamentārās imunitātes atcelšanu noteiks EP.
Pēc imunitātes atcelšanas Ušakovs gan saglabātu EP deputāta pilnvaras, jo tās ir Latvijas valsts piešķirtas viņam kā eiroparlamentārietim un neviena cita iestāde to nevar atņemt. Šādus lūgumus - atcelt deputātu imunitāti - EP saņem bieži, piemēram, pagājušajā sasaukumā EP 55 reizes tika lūgts atcelt deputātiem imunitāti, un 49 gadījumos EP šos lūgumus apmierinājis.
LETA jau vēstīja, ka 2019.gada janvārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Ušakova darba kabinetā Rīgas domē izņēma ierīci, kas izmantojama sevišķā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem.
Vēlāk KNAB par šīs grāmatas izskata aizliegtās videonovērošanas ierīces glabāšanu rosināja Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt pašu bijušo Rīgas mēru.
KNAB iepriekš izplatītajā paziņojumā nebija minēts personas vārds, taču birojs norādīja, ka saskaņā ar krimināllietas materiāliem persona savā darba kabinetā glabājusi stratēģiskās nozīmes ierīci, kas paredzēta sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem, proti, videodokumentēšanai un audioinformācijas ieguvei slēptā veidā.
Šāda veida ierīci fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot. Ierīce bijusi maskēta kā cits priekšmets, kas vizuāli atgādina albumu vai grāmatu.