Valdība atbildību par "deputātu kvotu" atjaunošanu budžeta sarunās uzliek uz Saeimas pleciem
Jautājums par tā saucamo "deputātu kvotu" atjaunošanu ir Saeimas, nevis valdības atbildība, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Viņš norādīja, ka budžetu pieņem Saeima, un deputātiem ir ne tikai tiesības par to balsot, bet arī iesniegt priekšlikumus.
Reirs skaidroja, ka valstī ir zināma varas dalīšana un pirmdien koalīcijas sadarbības sanāksmē panākta vienošanās, ka šos gala lēmumus pēc diskusijām pieņems Saeima.
"Varbūt jūs esat pamanījuši, ka sabiedrībā ir diskusija par tiesnešu vakcināciju un Ministru kabineta lēmumiem - tātad varas dalīšanas jautājumi. Šeit tieši tāds pats varas dalīšanas jautājums," atzīmēja finanšu ministrs.
Vienlaikus viņš pauda prieku, ka priekšlikumi no sadarbības partneriem ir fiskāli neitrāli, kas nozīmē neiekļūt "fiskāli pelēkajā zonā", kas nākotnē paredzētu nodokļu paaugstināšanu vai konsolidāciju.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piekrita Reiram, sakot, ka budžetu pieņem Saeima. "Valdība izstrādā, valdība izsaka savu viedokli par dažādiem priekšlikumiem. Bet gala lēmumu pieņem Saeima plenārsēdē," sacīja premjers.
Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja koalīcijas partiju deputātu iesniegtos priekšlikumus 2022.gada budžetā par kopumā 1 981 378 eiro.
Vienlaikus Ministru kabinets neatbalstīja nevienu opozīcijas deputātu priekšlikumu 2022.gada budžetā.
Tāpat ziņots, ka Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2022.gadam", kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.
Kā uzsver valdība, 2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.
Viena no valdības galvenajām izvirzītajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, apgalvo budžeta autori. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.