Nākamgad oktobrī gaidāmo 14.Saeimas vēlēšanu sagatavošana un norise ir apdraudēta, ja 2022.gada budžetā netiks rasts papildu finansējums Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), aģentūru LETA informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.
Pēc CVK veiktajiem aprēķiniem 14.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešami papildu 2 623 203 eiro.
Vēlēšanu komisijā skaidro, ka bez šī finansējuma nebūs iespējams īstenot mērķtiecīgus pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai un informēšanai, maksāt konkurētspējīgu atalgojumu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem par darbu vēlēšanu sagatavošanā, nebūs iespēju izgatavot un vēlēšanu komisijām piegādāt visus nepieciešamos vēlēšanu materiālus, piemēram, vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes, veikt vēlēšanu vadības sistēmas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu.
"Sliktākā scenārija gadījumā mēs varam nonākt situācijā, kad būs jāslēdz daļa vēlēšanu iecirkņu, jo neizdosies atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, kuri būtu gatavi strādāt vēlēšanu iecirkņos, saņemot par to vien trīs eiro stundā, no kuriem vēl jānomaksā nodokļi," norāda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa uzsverot, ka nav pieņemami, ka finansējuma trūkuma dēļ ciestu vēlētāji un vēlēšanu kvalitāte.
Bērziņa pauž, ka nepietiekamais finansējums vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem nozīmētu, ka CVK nevarētu nodrošināt vēlēšanu vadības sistēmas darbību, konsultēt sistēmas lietotājus un vēlēšanu naktī nodrošināt vēlēšanu rezultātu publicēšanu.
"Laikā, kad strauji pieaug elektrības, degvielas un daudzu citu preču un pakalpojumu cenas, budžeta veidotāji no vēlēšanu komisijām sagaida vēlēšanu sagatavošanu ar tādu pašu finansējumu kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem un pat pirms astoņiem gadiem," uzmanību neatbilstošajai situācijai vērš Bērziņa.
CVK pašlaik piešķirtais finansējums 14.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai veido 3 593 314 eiro, no kuriem papildu finansējums 470 569 eiro apmērā piešķirts tikai vienai no astoņām CVK lūgtajām prioritātēm - tiešsaistes vēlētāju reģistra nodrošināšanai vēlēšanu iecirkņos, kas saistīta ar šā gada septembrī pieņemtajiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā. Līdz ar to pārējiem Saeimas vēlēšanu izdevumiem pāri paliek 3 122 745 eiro, kas ir mazāk nekā finansējums 12.Saeimas vēlēšanu sarīkošanai 2014.gadā un 13.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai 2018.gadā. Salīdzinājumam - Saeimas vēlēšanu budžets 2014.gadā bija 3 127 795 eiro jeb 2,02 eiro vienam vēlētājam, bet 2018.gadā - 3 357 866 eiro jeb 2,17 eiro vienam vēlētājam, norāda CVK.
Savukārt, ņemot vērā pašlaik 2022.gada budžeta projektā atbalstīto finansējumu, tas veido 2,29 eiro vienam vēlētājam. Tikmēr Lietuvā pēdējo parlamenta vēlēšanu sarīkošana 2020.gadā izmaksāja 16 092 000 eiro jeb 6,55 eiro vienam vēlētājam. Ja 2022.gada budžetā tiktu rasta iespēja piešķirt nepieciešamo finansējumu CVK prasītajā apmērā, tas kopā veidotu 6 610 335 eiro jeb 4,22 eiro vienam vēlētājam.
Sekmīgai 14.Saeimas vēlēšanu norisei papildus nepieciešami 1 909 875 eiro atlīdzības un ēdināšanas izdevumu kompensācijai balsošanas un balsu skaitīšanas laikā pašvaldību vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām, 349 854 eiro - Vēlēšanu vadības sistēmas tehniskajai pavadīšanai, 161 474 eiro - vēlēšanu materiāliem, t.sk. vēlēšanu aplokšņu, vēlēšanu zīmju drukai, piegādēm pašvaldībās un vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs, drošības plombām vēlēšanu kastēm. Savukārt komunikācijas kampaņai vēlētājiem tika lūgts papildu finansējums 177 000 eiro apmērā, bet vēl 25 000 eiro nepieciešami vēlēšanu vides un satura pieejamības veicināšanai vēlētājiem ar invaliditāti.
"Tāpat, lūdzot papildus nepieciešamo finansējumu nākamā gada budžetā, CVK vērsa uzmanību uz iestādes nepietiekamo IT kapacitāti un kritisko nepieciešamību rast risinājumu papildu IT darbinieku algošanai un iestādes rīcībā esošās IT infrastruktūras uzturēšanai, kam papildus nepieciešami kopumā 465 853 eiro," teikts vēlēšanu komisijas paziņojumā.
Pašlaik CVK ir divi IT speciālisti, taču, lai uzraudzītu un attīstītu vēlēšanu IT infrastruktūru mūsdienu tehniskajām un drošības prasībām atbilstošā kvalitātē, būtu nepieciešams papildus piesaistīt vēl četrus IT speciālistus - IT projektu vadītāju, sistēmanalītiķi, vecāko IS administratoru, IT drošības pārvaldnieku, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu esošajiem CVK IT speciālistiem.
CVK iesniegtā Saeimas komisijām un deputātiem nosūtījusi vēstule ar detalizētu situācijas risku izklāstu.
Vēlēšanu komisijā norāda, ka jau vairāk nekā desmit gadu no vēlēšanām uz vēlēšanām Latvijā samazinās vēlētāju līdzdalība. Bez papildu finansējuma komunikācijai ar vēlētājiem CVK 2022.gadā nebūs iespēju izvietot informāciju par Saeimas vēlēšanām komerctelevīzijās un nebūs iespēju par vēlēšanu kārtību, papildus CVK mājaslapā publicētajai informācijai, informēt vēlētājus ārvalstīs, norāda Zaharova.
Vēlēšanu komisijā skaidro, ka informāciju būs iespējams izvietot ierobežotā apjomā bez maksas Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio, CVK sociālo tīklu kontos, savukārt par maksu sociālo tīklu vietnēs būs iespēja reklamēt tikai dažus svarīgākos vēstījumus.
Atbilstoši CVK rīcībā esošai informācijai Lietuvas CVK pieejamais finansējums vēlētāju informēšanai pēdējās parlamenta vēlēšanās 2020.gadā bija 521 000 eiro jeb 0,21 eiro uz vienu balsstiesīgo pilsoni. Tikmēr 55 000 eiro, ko Latvijas CVK varēja atļauties tērēt vēlētāju informēšanai pēdējās parlamenta vēlēšanās, veido piecreiz mazāku summu - 0,04 eiro uz vienu balsstiesīgo. Savukārt rodot papildu finansējumu 177 000 eiro apmērā vēlētāju informēšanai un attiecīgi palielinot šo budžeta pozīciju 2022.gadā līdz 232 000 eiro, tas veidotu 0,15 eiro uz vienu balsstiesīgo, norāda CVK.
Lai nākamā gada Saeimas vēlēšanās nodrošinātu atbilstošas kvalifikācijas speciālistu piesaisti vēlēšanu iecirkņu komisijās, CVK ir rosinājusi palielināt Ministru kabineta noteikumos par vēlēšanu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju noteiktās darba stundas.
Priekšlikums paredz noteikt šādas darba tarifa stundas likmes: komisijas priekšsēdētājam - 7,78 līdz 11,97 eiro, komisijas sekretāram - septiņus līdz 10,10 eiro, komisijas loceklim - sešus līdz 7,78 eiro. Ēdināšanas kompensāciju balsošanas un balsu skaitīšanas dienā rosināts palielināt no 5,69 eiro līdz astoņiem eiro dienā, pielīdzinot šīs kompensācijas apmēru Latvijā noteiktajam komandējuma dienas naudas apmēram.
Salīdzinājumam 2018.gada Saeimas vēlēšanās bija spēkā šādas vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļu darba tarifa stundas likmes vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam bija 3,7 eiro, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretāram 3,58 eiro un vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklim 2,7 eiro. Šāds vēlēšanu iecirkņu komisiju atalgojums vairs nav konkurētspējīgs, atzīmē CVK.