Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē aicināja paplašināt sankcijas pret Baltkrieviju, pavēstīja Ārlietu ministrijā.
Sanāksmē ES ārlietu ministri diskutēja par Līča valstīm, Austrumu partnerību, Etiopiju un Nikaragvu. Ņemot vērā notikumu attīstību kopš 2021.gada 15.septembra, kad Afganistānā faktisko varu valstī pārņēma militārais grupējums "Taliban", kā arī jautājuma aktualitāti ES darbakārtībā, notika viedokļu apmaiņa arī par situāciju Afganistānā.
Sanāksmē ministri diskutēja par Austrumu partnerības sestā samita sagatavošanu, kas plānots šā gada 15.decembrī un 16 decembrī Briselē. Samita galvenā tēma būs Austrumu partnerības politikas nākotne.
Rinkēvičs pauda atbalstu sadarbības padziļināšanai ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, tai skaitā ar pakāpeniskas integrācijas ES iekšējā tirgū perspektīvu un sadarbības padziļināšanu drošības jomā. "Noturības stiprināšanai jābūt nākotnes Austrumu partnerības politikas galvenajam uzdevumam, jo īpaši pret dezinformāciju un drošības jomā, " uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.
Runājot par sankciju politiku pret Baltkrievijas režīmu, Rinkēvičs pauda nostāju, ka ES jāturpina spiediens uz Baltkrieviju, izstrādājot sankciju piekto kārtu.
"Līdz situācijas uzlabošanai uz Eiropas Savienības ārējām robežām mūsu vēstījumam vajadzētu palikt skaidram - sankcijas pret Baltkrieviju tiks palielinātas, tai skaitā pret Baltkrievijas valsts lidsabiedrību "Belavija" un citām Baltkrievijas juridiskajām personām, kas iesaistītas Baltkrievijas hibrīdoperācijā. Tāpat mēs paļaujamies uz Eiropas Komisijas atbalstu cīņā pret dezinformāciju no Baltkrievijas saistībā ar situāciju uz Eiropas Savienības austrumu robežas," pauda Rinkēvičs.
