Saeimā nepieciešama diskusija, vai ir vai nav iespējams mediķu algu lielāks pieaugums, nekā plānots 2022.gada budžetā, izriet no "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieces Vitas Andas Tēraudas (AP) paustā.
Vaicāta par to, ka mediķi prasa lielāku atalgojuma pieaugumu, politiķe arī norādīja, ka izskatīšanai Saeimā nodotais nākamā gada budžeta projekts ir pilns kompromisiem, tajā skaitā par mediķu atalgojuma pieaugumu.
AP un deputātes ieskatā nedrīkst ekonomēt līdzekļu uz veselības sektora rēķina, kurš izvelk epidemioloģiskās situācijas smagumu. Taču Tērauda atturas prognozēt, kāds varētu būt diskusijas iznākums Saeimā.
Uz citu jautājumu par Saeimas deputātu, valdības ministru un valsts augstāko amatpersonu plānotā atalgojuma pieauguma pamatotību, Tērauda norādīja, ka vienotās atalgojuma sistēmas izmaiņas jau vairākus gadus atradušās "premjera atvilktnē" un ka to nepieciešamība esot visiem redzama, jo valsts pārvaldē kādos no jautājumiem ir redzama arī nepietiekama darba kvalitāte.
Politiķe atgādināja, ka pašreizējā sasaukuma deputātiem Saeimas deputāta alga ir iesaldēta visu parlamenta sasaukuma laiku. AP frakcijas vadītāja vietniece norādīja, ka vēlētām un augstākajām valsts amatpersonām atalgojumam jābūt proporcionāli salīdzināmam.
Kā ziņots, Latvijas Jauno ārstu asociācija un Latvijas Māsu asociācija ir nosūtījušas vēstuli Saeimas deputātiem, aicinot nākamā gada budžetā vairāk palielināt mediķu algu pieaugumam paredzētos līdzekļus.
Vēstulē organizācijas rosina 2022.gadā palielināt veselības aprūpē strādājošo algas par 10%, iztrūkstošo finansējumu - aptuveni 40 miljonus eiro no nepieciešamajiem 80 miljoniem eiro - piešķirot uz valsts parāda rēķina. Cīnoties ar Covid-19 pandēmijas sekām, valsts parāds gan jau ir sasniedzis aptuveni pusi no iekšzemes kopprodukta, un fiskālās disciplīnas uzraugi iesaka to vēl vairāk neaudzēt.
Jau vēstīts, ka aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.
Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.
Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.