Ārlietu ministrijas (ĀM) nākamā gada budžets ir 66,7 miljoni eiro un tas ir mazākais starp visām ministrijām, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē deputātiem norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Pēc politiķa sniegtajām ziņām, Latvijas ĀM budžets, ieskaitot iemaksas starptautiskajās organizācijās, ir mazākais Baltijas valstīs, piemēram, Igaunijas ĀM budžets ir 94 miljoni eiro, bet Lietuvas - 96 miljoni eiro.
Ārlietu ministrs norādīja, ka ar 66,7 miljoniem eiro plānots nodrošināt gan ministrijas centrālā aparāta, gan 49 pārstāvniecību darbu. Rinkēvičs atzīmēja, ka nākamgad nav paredzēta jaunas pārstāvniecības atvēršana un ĀM paredzējusi koncentrēties uz tām darba prioritātēm, kas attiecas uz Latvijas kandidēšanu ANO Drošības padomē.
Rinkēvičs pavēstīja, ka patlaban ir sākusies kampaņa un darbs ar visām ANO dalībvalstīm. Šim mērķim paredzēts arī sākuma finansējums. Tāpat ĀM gatavojas Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomē un šis darbs pamatā ir saistīts ar valsts pārstāvniecību Strasbūrā. Šie izdevumi tiks plānoti nākamā gada valsts budžetā.
Ārlietu ministrs skaidroja, ka gan Covid-19 pandēmija, gan diskusijas par Eiropas Savienības (ES) budžetu un klimata politiku, kā arī ņemot vērā spriedzi, kāda veidojas uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, viens no būtiskiem uzdevumiem ir stiprināt Latvijas pārstāvniecības ES kapacitāti.
"Mums ir viena no mazākajām pārstāvniecībām, kas iekļauj ne tikai ĀM kolēģus, bet arī citu ministriju atašejus. Tajā brīdi, kad pavasarī mums vajadzēja daudz strādāt pie papildu vakcīnu nodrošināšanas, mēs redzam, ka vismaz uz trim gadiem un septiņām štata vietām pārstāvniecībā ir jābūt un valdība to ir atbalstījusi," sacīja Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs pieminēja diskusijas par diplomātu kapacitātes stiprināšanu, ieskaitot ārējās ekonomikas diplomātu apmācīšanu. Viņš uzsvēra, ja Covid-19 pandēmija to ļaus un tiks saņemts atbalsts, paredzēts, ka notiks apmācības.
Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ĀM ir pārgājusi uz hibrīddarba režīmu, tāpēc ir jāstiprina arī informācijas tehnoloģiju kapacitāte. Nākamā gada budžetā ir paredzēti papildu 700 000 eiro attīstības un sadarbības budžetā.
Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka sagatavoti grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā, kas nosaka, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir koordinējošā institūcija, kas sniegs atbalstu Latvijas institūcijām. Rinkēvičs atzīmēja, ka likumā bija paredzēta atsevišķas aģentūras izveide, taču tika pieņemts lēmums neveidot jaunu administratīvo institūciju.
Rinkēvičs sacīja, ka papildu finansējums 630 000 eiro apmērā paredzēts iemaksu veikšanai Eiropas Savienības (ES) ārpusbudžeta fondā Eiropas miera mehānismam, kas lielā mērā ir obligāts maksājums.