Rinkēvičs: Paredzams, ka konfrontācija attiecībās ar Krieviju saglabāsies ilgstoši

Kā informēja Ārlietu ministrija, Rinkēvičs kopā ar Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi un Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu šodien Lielbritānijā tikās ar šīs valsts ārlietu ministri Elizabeti Trasu.

Rinkēvičs paudis nostāju, ka nepieciešama principiāla nostāja pret Krieviju, kuras nodrošināšanā izšķiroši svarīga ir vienota Rietumu demokrātiju reakcija "uz Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem ārējo attiecību jautājumos, cilvēktiesību un demokrātisko brīvību pārkāpumiem Krievijā".

"Ar nožēlu secināms, ka Krievijas Valsts domes vēlēšanas noritēja apstākļos, kas neatbilda demokrātiski noteiktajai praksei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) standartiem un Krievijas starptautiskajām saistībām. Ilgstoši vērojams, ka Krievija ir izvēlējusies attālināties no Eiropas. Pašlaik neredzam izmaiņas Krievijas nostājā vai gatavību uz iespējamiem kompromisiem un konstruktīvu sadarbību. Paredzams, ka konfrontācija attiecībās ar Krieviju saglabāsies ilgstoši, tādejādi nepieciešams saglabāt konsekventu pieeju un pieturēties pie mūsu kopīgajām vērtībām un principiem," izteicies Latvijas politiķis.

Runājot par situāciju Baltkrievijā, Rinkēvičs paudis pārliecību par Lukašenko režīma atbildību par krīzi uz robežas ar Eiropas Savienību (ES). Viņš uzsvēris, ka Baltkrievijas varasiestādes apzināti pakļauj briesmām trešo valstu pilsoņus, tādēļ starptautiskajām organizācijām ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Baltkrieviju, tostarp pastiprinot sankcijas.

"Uz robežas ar Baltkrieviju mēs sastopamies ar Aleksandra Lukašenko režīma organizētu hibrīduzbrukumu, lai destabilizētu situāciju ES dalībvalstīs. Baltkrievijas varas iestādēm jāuzņemas pilna atbildība par notiekošo un jāpārtrauc nepieņemamā prakse izmantot neaizsargātus cilvēkus politiskiem mērķiem. Baltkrievijas radītā krīze uz robežas ir asimetriska atbilde ES stingrajai nostājai jautājumos par notiekošajām represijām un cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā, kā arī par ES ieviestajām sankcijām. Latvija, aizsargājot ES ārējo robežu, pilda savas starptautiskās saistības," teicis Rinkēvičs.

Ministri apsprieda arī attiecības ar Ķīnu. Latvijas ārlietu ministrs darījis zināmu Latvijas vēlmi par ciešāku koordināciju ar līdzīgi domājošām valstīm, tostarp Indijas-Klusā okeāna reģionā.

Tikšanās laikā apspriesta situācija Afganistānā. Latvijas ārlietu ministrs aicinājis saglabāt vienotu starptautiskās sabiedrības nostāju Afganistānas jautājumā.

Pēc Rinkēviča vārdiem, Latvija atbalsta šā gada septembra neformālajā ES Ārlietu padomē identificētos principus, pēc kuriem ES vērtēs "Taliban" rīcību un tālākas sadarbības iespējas, kas ietver terorisma novēršanu, cilvēktiesību ievērošanu, iekļaujošu valdību, brīvas iespējas humānās palīdzības piegādei un afgāņu izceļošanai. Tāpat ir jānodrošina koordinēta ANO un ES palīdzība, lai novērstu humāno katastrofu Afganistānā.

Ministru sarunās tikuši apspriesti kiberdrošības jautājumi, kas pēdējo gadu laikā ir ieņēmuši būtisku lomu starptautiskās drošības kontekstā. Arvien biežāk šī telpa un kiberinstrumenti tiek pielietoti tādu ļaunprātīgu darbību veikšanai kā spiegošana, nesankcionēta informācijas un datu piekļuve, dezinformācijas izplatīšana, vitāli svarīgu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmu kompromitēšana. ANO līmenī daudz ir paveikts, lai sekmētu drošību un stabilitāti kibertelpā, taču šobrīd pastiprināta uzmanība ir jāpievērš kiberdrošības jautājumu attīstībai. Rietumu valstīm kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem ir jāturpina aktīvi aizstāvēt un veicināt atbildīgu uzvedību kibertelpā, uzsvēris Rinkēvičs.