Rīt valdība lems par 2022.gada valsts budžetu

© Ģirts Ozoliņš / F64

Rīt, 12.oktobrī, Ministru kabinets izskatīs sagatavoto 2022.gada valsts budžeta projektu, šodien pēc koalīcijas veidojošo partiju sadarbības sanāksmes atklāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers atzīmēja, ka šī ir nedēļas lielākā ziņa, kā arī viņš atgādināja, ka partneri politiski par to jau ir vienojušies.

Tāpat viņš norādīja, ka vairāki likumprojekti, kas saistīti ar nākamā gada budžetu, jau ir pieņemti. Rīt gaidāms gala lēmums valdībā un tad to ceturtdien, 14.oktobrī, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) nogādās Saeimā. Tad likumdevējs varēs sākt savu lemšanas procesu, teica Kariņš.

Premjers stāstīja, ka 2022.gada valsts budžeta projektā ir trīs lieli virzieni - valsts konkurētspējas palielināšana, pakalpojumu pieejamība un kvalitātes uzlabošana, kā arī nacionālās identitātes stiprināšana.

Jau ziņots, ka nākamgad gaidāms algu pieaugums veselības, izglītības, iekšlietu un kultūras nozarēs.

Tāpat paredzēts zinātnes bāzes finansējuma pieaugums, savukārt veselības aprūpē varēs nozīmīgi paplašināt pakalpojumu pieejamību, tai skaitā onkoloģijā.

Vienlaikus koalīcija vienojusies par darbaspēka nodokļa sloga samazinājumu. Šis solis ir mērķēts uz iedzīvotājiem ar zemākām algām, proti, no 1.janvāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 350 eiro, savukārt no 1.jūlija - līdz 500 eiro.

Paredzētas arī nozīmīgas investīcijas lielo uzņēmumu jeb lielo investīciju atbalstam. Ļoti nozīmīgas investīcijas gaidāmas reģionālajā attīstībā, tostarp ceļos un pašvaldību infrastruktūrā, atklāja premjers.

Augusta nogalē Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi, paredzot 2022.gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tika aprēķināti 8,741 miljarda eiro apmērā un 2023.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi - 8,568 miljarda eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti par 668,1 miljonu eiro 2022.gadam un par 732,3 miljoniem eiro - 2023.gadam.

Augustā tika ziņots, ka 2024.gadam izdevumi noteikti 8,543 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023.gadam palielināti par 706,5 miljoniem eiro.

Politika

Jaunievēlētajai Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšsēdētājai Dagmārai Beitnere-Le Gallai piemīt līdera potenciāls un harizma, taču JKP jādomā arī par skaidru ideoloģisko pozīciju, aģentūrai LETA vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.