Tokijas olimpisko spēļu uzvarētāju Artūru Plēsnieku lidostā “Rīga” steidza sumināt arī divi olimpiskie liekuļi-politiķi no Jaunās konservatīvās partijas – (fotogrāfijā no kreisās) Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Tikai retais atminas, ka tieši šie un vēl citi valdošās koalīcijas deputāti 2019. gadā balsoja par naudas atņemšanu Ventspils svarcēlāju zāles iekārtošanai un aprīkošanai.
Šā gada 4.augusta vakarā lidostā “Rīga” tika sagaidīts 2021.gada Tokijas olimpisko spēļu bronzas medaļu izcīnījušais svarcēlājs A. Plēsnieks. Svinīgajā sagaidīšanas ceremonijā televīzijas un fotokameru priekšā gozējās S. Riekstiņš un A. Muižniece. Pārējiem sagaidītājiem - radiem un līdzjutējiem bija jāpaciešas krietns brītiņš līdz uzvarētāju TV kameru priekšā apsveic valsts vadība.
TV un fotoreportāžas plašsaziņas līdzekļos radīja iespaidu, ka tieši šie politiķi vaiga sviedros rūpējusies par materiāli tehnisko nodrošinājumu, kas ļāva svarcēlājam izcīnīt uzvaru galvenajā sporta forumā pasaulē.
Patiesībā tieši šie fotogrāfijā redzamie politiķi 2019. gadā bija vieni no tiem, kuri pielika pūles, lai atņemtu līdzekļus Latvijas sporta slavas kaldināšanai. Viņi kopā ar pārējiem valdošās koalīcijas deputātiem balsoja par līdzekļu atņemšanu sporta zāles iekārtojumam un aprīkojumam, kurš bija nepieciešams A. Plēsniekam un viņa kolēģiem treniņiem un sportiskajai izaugsmei. To pierāda Saeimas plenārsēžu arhīvs un deputātu balsojuma protokoli.
2019. gada 3. aprīļa Saeimas plenārsēdē izvērtās karstas debates par diviem valdošās koalīcijas priekšlikumiem atņemt Ventspils olimpiskajam centram valsts iepriekš iedalītos līdzekļus. Deputāts no ZZS Gundars Daudze mēģināja kolēģus atturēt no neloģiskā absurdā soļa. Viņš skaidroja, ka IZM ir iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai priekšlikumu, kuru arī komisija ir atbalstījusi, proti, atņemt iepriekš solīto finansējumu olimpiskā centra “Ventspils” sporta infrastruktūras attīstībai. G. Daudze atgādināja, ka iepriekš IZM bija publiski paudusi, ka Ventspilī uzsāktajiem sporta infrastruktūras objektiem finansējumu piešķirs. Deputāts norādīja, ka vēl 2019. gada janvārī premjera Krišjāņa Kariņa vadītās valdības sastāvā esošā IZM noslēgusi līgumu ar Ventspils pilsētas domi par 1,55 miljonu eiro valsts finansējuma piešķiršanu olimpiskā centra “Ventspils” sporta infrastruktūras attīstības programmas īstenošanai.
G. Daudze no parlamenta tribīnes, cita starpā, skaidroja: “Valsts finansējums paredzēts arī sporta nama “Centrs” svarcelšanas zāles paplašināšanai un sporta zāles grīdas pārbūvei. Vēlos uzsvērt, ka Ventspils pašlaik ir Latvijas svarcelšanas centrs, kur šobrīd esošā svarcelšanas zāle diemžēl nav piemērota kvalitatīvam sportistu treniņu darbam. 2018. gadā ir uzsākti svarcelšanas sporta bāzes izpētes darbi un izstrādāts skiču priekšprojekts. Finansējums ir nepieciešams, lai uzlabotu treniņu apstākļus valsts labākajiem svarcēlājiem - Rebekai Kohai, Ritvaram Suharevam, Artūram Plēsniekam un Vadimam Koževņikovam, kuri gatavojas olimpiskajām spēlēm Tokijā 2020. gadā. Šo zāli treniņiem izmanto arī citu sporta veidu augstas klases sportisti, kuri pārstāv mūsu valsti pasaules mēroga sacensībās, sasniedzot visaugstākos rezultātus. Gatavojoties olimpiskajām spēlēm, kā arī pasaules un Eiropas čempionātiem, treniņnometnes šīs halles atlētikas zālē aizvada Latvijas bobsleja izlase trenera Sanda Prūša vadībā. Pašvaldība, paļaujoties uz principu, ka pieņemtie likumi un tiesiski noslēgtie līgumi ir jāpilda, nu ir situācijā, kad valsts var atļauties nepildīt līgumu, bet pašvaldībai saistības ar komersantiem būs jāpilda. Izglītības un zinātnes ministrija ir atļāvusies nepildīt šī gada 29. janvārī, tātad jau jaunās valdības pilnvaru laikā, parakstītā sadarbības līguma nosacījumus, kas paredz vismaz vienu mēnesi iepriekš informēt pašvaldību par ministrijas plāniem veikt izmaiņas finansēšanas kārtībā, slēdzot rakstveida vienošanos. Šāda vienošanās nav noslēgta. Šāds bezatbildīgs, neizsvērts un prettiesisks politiskais lēmums par finansējuma nepiešķiršanu jau uzsāktiem projektiem nacionālajās sporta bāzēs tieši skars visu sporta nozari un it īpaši augstas klases sportistus. Atcerēsimies, ka iepriekšējās olimpiskajās spēlēs 2016. gadā Riodežaneiro mūsu valsti pārstāvēja 32 sportisti, no tiem 10 cilvēki jeb 30 procenti bija Ventspils atbalstītie augstas klases sportisti. Un tieši ventspilniece Rebeka Koha uzrādīja visaugstāko rezultātu šajā olimpiādē, izcīnot 4. vietu svarcelšanā. Nav pieļaujams, ka politiskās varas maiņas dēļ valsts var nepildīt saistības, ko apņēmusies. Valstij saistības ir jāpilda un jānodrošina finansējums. It īpaši tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministriju šobrīd vada partija, kura iestājas par bezkompromisu tiesiskumu.”
Pēc G. Daudzes tribīnē kāpa fotogrāfijā redzamais JKP deputāts S. Riekstiņš un teica sekojošo: “Tika pieminēta Sporta apakškomisija, un es arī par šo priekšlikumu varu teikt, ka esmu saņēmis neskaitāmas vēstules no olimpiskā centra darbiniekiem. Astoņdesmit procenti no viņiem šobrīd saņem minimālo algu. Viņi ir pret to, ka būvēs vēl kaut kādus baseinus, jo jau esošajiem darbiniekiem nespēj samaksāt normālu, pienācīgu atalgojumu. Tas ir punkts numur viens. Punkts numur divi. Šis olimpiskais centrs... 51 procents ir pašvaldībai. Un jūs to zināt. Tātad pirmām kārtām tā ir pašvaldības atbildība. Es nesākšu šeit uzskaitīt, kādas ērces ir piesūkušās šim olimpiskajam centram un ar kādiem mīnusiem tas šobrīd jau darbojas...”.
Pēc debatēm ar pārliecinošu balstu vairākumu deputāti nobalsoja par naudas atņemšanu Ventspils sportam, tai skaitā Ventspils svarcēlājiem.
Saeimas balsojuma par naudas atņemšanu Ventspils sportistiem protokola kopija
