Rinkēvičs: Lukašenko no sloga lielai Baltkrievijas tautas daļai kļūst par apdraudējumu reģionam

Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko no sloga lielai Baltkrievijas tautas daļa kļūst par apdraudējumu reģionam, ko apliecina pēdējie notikumi saistībā ar Baltkrievijas režīma vēršanos pret "Ryanair" reisu, uzskata Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ceturtdien un piektdien notika Rinkēviča darba vizīte Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, kur ministrs piedalījās Baltijas valstu un Dānijas diplomātisko attiecību simtgades norisēs. Rinkēvičs tikās ar Dānijas ārlietu ministru un pārrunāja Latvijas un Dānijas divpusējās attiecības, kā arī aktuālos starptautisko attiecību jautājumus.

Runājot par notikumiem kaimiņzemē, Rinkēvičs uzsvēra, ka patlaban pieaug Baltkrievijas sadarbība un atkarība no Krievijas, un esot jārēķinās ar Baltkrievijas integrēšanos Savienotajā valstī un Baltkrievijas lielāku aizstāvību no Krievijas puses. Neskatoties uz to, ka Lukašenko ar Krievijas palīdzību ir izdevies Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības darbību apslāpēt, Eiropas Savienībai (ES) tā jāturpina atbalstīt, pauda ministrs.

Tikšanās laikā Rinkēvičs pauda gandarījumu, ka starp Latviju un Dāniju ir konstruktīva sadarbība, kas notiek dažādos līmeņos un jomās. Ministrs pauda vēlmi turpināt abu valstu regulāru dialogu par divpusējiem un daudzpusējiem jautājumiem, kā arī vērsa uzmanību uz lielisko ilgtermiņa sadarbību ar Dāniju aizsardzībā un kultūrā.

"Šogad, 7.februārī, mēs svinējām simto gadadienu, kopš Dānija atzina Latviju "de jure". Dānija neatzina Latvijas okupācijas faktu un bija viena no valstīm, kas visvairāk palīdzēja Baltijas valstīm tikt uzklausītām starptautiskajā arēnā un sniedza ievērojamu atbalstu Baltijas politiķiem un diplomātiem Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā," uzsvēra Rinkēvičs, apsveicot Dānijas kolēģi ar gaidāmo Konstitūcijas dienu, ko Dānija svin 5.jūnijā.

Rinkēvičs piedalījās Dānijas un Baltijas valstu ārlietu ministru darba pusdienās, kā arī uzstājās konferencē "Kopā pagātnē, tagadnē un nākotnē", kas tika veltīta Dānijas un Baltijas valstu nākotnes politiskās sadarbības jautājumam. Konferenci atklāja Dānijas kroņprincis Frederiks.

Konferencē Latvijas ārlietu ministrs vērsa klātesošo uzmanību, ka 26.augustā Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu atzīmēs 30 gadu atjaunotajām diplomātiskajām attiecībām ar Dāniju. Dānijas sabiedrības morālais atbalsts 1980.gados un ārlietu ministra Uffes Ellemana-Jensena vadītā politiskā darbība jau pirms 1991.gada, kā arī visa Dānijas institūciju sniegtā praktiskā palīdzība bija nepieciešama, lai Latvija kļūtu par demokrātisku un pilntiesīgu Eiropas valsti. Tāpat ministrs akcentēja, ka Dānijas karaliene Margareta II bija pirmais Eiropas monarhs, kura viesojās Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.

"Pirmā astoņu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās notika 1990.gada 20.decembrī Kopenhāgenā par godu pirmā Baltijas valstu informācijas centra atvēršanai Ziemeļvalstīs. Man ir gandarījums par mūsu intensīvo dialogu un spēcīgo partnerību Baltijas jūras reģionā un starptautiskā mērogā. Mēs strādājam plecu pie pleca ES, NATO un citos formātos, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus - mieru un mūsu reģiona un cilvēku labklājību. Vēlos arī uzsvērt trīs turpmākās sadarbības virzienus: reģionālā drošība, atjaunojamā enerģija un digitalizācija, kā arī NB8 formāta stiprināšana," sacīja Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Dānijas ieguldījums Latvijas drošībā un sadarbība aizsardzībā ir bijusi atslēga reģionālās drošības stiprināšanai. Pēc viņa paustā, tāpat Dānijas loma Ziemeļvalstu daudznacionālo nodaļu štābā, kas atrodas Latvijā, parāda lielisku politiskās un militārās sadarbības piemēru.

"Rīgā izvietotais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs ir izveidojis pasaulē vadošo pieredzi dezinformācijas apkarošanā. Tāpēc Dānijas iesaistīšanās centrā ir lielisks piemērs, kā uzlabot stratēģiskās komunikācijas spējas aliansē un sabiedroto valstīs," apliecināja Rinkēvičs.

Tāpat Latvijas ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka atjaunojamā enerģija kļūs par enerģētikas infrastruktūras stūrakmeni un Baltijas jūras reģionam vēja enerģijas attīstība nākamajā desmitgadē būs vitāli svarīga.

Nobeigumā ministrs uzsvēra NB8 formāta nozīmi, kas ir galvenais reģionālās sadarbības formāts un atspoguļo līdzīgi domājošo valstu kopīgās vērtības un izaicinājumus.

"Mēs esam līdzīgi domājoši partneri, un mums ir līdzīgi viedokļi par jautājumiem, sākot no reģionālās drošības izaicinājumiem. Mēs atzinīgi vērtējam pagājušajā gadā ieviestās jaunās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu iniciatīvas klimata, kā arī dzimumu līdztiesības jomās," akcentēja Latvijas ārlietu ministrs.

Vizītes noslēgumā Rinkēvičs apmeklēja Vestres kapsētu, kurā nolika ziedus pie pieminekļa latviešu bēgļiem. Pēc Otrā pasaules kara Dānijā bēgļu nometnēs patvērumu atrada aptuveni 2000 bēgļu no Latvijas. Piemineklis, kas tapis 1948.gadā, ir liecība par Latvijas tautas pēckara likteni Dānijā.

Savukārt 3.jūnijā ārlietu ministrs piedalījās Dānijas kroņprinča Frederika un kroņprinceses Mērijas organizētajās vakariņās, tikās ar Dānijas-Latvijas biedrības pārstāvjiem, pasniedza ĀM Atzinības rakstu Dānijas-Latvijas biedrības vadītājai Kirstenai Gjalbekai, Latvijas vēstniecības Dānijas Karalistē diplomātiem un darbiniekiem.

LETA jau rakstīja, ka kārtējo starptautiskā sašutuma vētru Baltkrievija izsauca 23.maijā, piespiežot Minskā nosēsties "Ryanair" reisa Atēnas-Viļņa lidmašīnai, lai aizturētu trimdā dzīvojošo baltkrievu opozīcijas žurnālistu Romānu Protaseviču un viņa draudzeni Sofiju Sapegu.