Saeima apstiprinājusi amatos visus četrus jaunos ministrus

Saeima šodien attiecīgajos ministru amatos apstiprināja parlamenta deputātus Mariju Golubevu (AP), Gati Eglīti (JKP), Jāni Vitenbergu (NA) un Anitu Muižnieci (JKP).

Golubeva apstiprināta par iekšlietu ministri, Eglītis par labklājības ministru, Vitenbergs atkārtoti tika apstiprināts ekonomikas ministra amatā un Muižniece tika apstiprināta par izglītības un zinātnes ministri.

Šajos četros balsojumos deputātu atbalsts jaunajiem ministriem nedaudz svārstījās, viņiem saņemot no 54 līdz 56 deputātu balsīm.

Stājoties labklājības ministra amatā, Eglītis kā prioritātes nosauca arī ģimenes pabalsta reformu un pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu. Politiķis aģentūrai LETA norādīja, ka viens no pirmajiem darāmajiem darbiem būs arī sagatavot informatīvo ziņojumu par situāciju sociālās aprūpes centros, lai veicinātu to epidemioloģisko drošību un sagatavotu tos potenciālai Covid-19 izplatībai rudenī.

Jaunievēlētās izglītības un zinātnes ministres Muižnieces galvenā prioritāte, nonākot amatā, būs "izdarīt visu iespējamo", lai visi skolēni 1.septembrī atgrieztos klātienes mācībās. Kā politiķe stāstīja intervijā Latvijas Radio, tuvākā mēneša laikā IZM būtu jāizstrādā precīzi scenāriji un jādefinē rīcība dažādās situācijās, lai neatkārtojas aizvadītā mācību gada situācija, kad liela daļa skolēnu Covid-19 pandēmijas apstākļos ļoti ilgstoši mācījās attālināti.

Kā citu darba prioritāti Muižniece minēja arī darbu pie pedagogu atalgojuma celšanas.

Golubeva kā savas prioritātes iekšlietu ministres amatā ir nosaukusi iekšlietu sistēmas strukturālās reformas, policijas stiprināšanu un vardarbības novēršanu ģimenēs. "Kustības "Par!"" paziņojumā presei uzsvērts, ka Golubevas prioritātes būs arī civilās aizsardzības un policijas reaģēšanas spējas palielināšana, pirmstiesas izmeklēšanas un policijas izglītības un apmācību kvalitāte, naida noziegumu un vardarbības ģimenē prevencija un izmeklēšana, bērnu un jauniešu likumpārkāpumu prevencija kā alternatīva sodīšanai.

Vitenbergs, kurš atgriezies ekonomikas ministra amatā, apņēmies novest līdz galam iesāktos darbus un veicināt mājokļu pieejamību. Uzrunājot Saeimas deputātus, Vitenbergs izcēla iepriekš paveikto Covid-19 krīzes mazināšanā, izveidojot dažādas atbalsta programmas uzņēmumiem un darba ņēmējiem, kā rezultātā ir uzlabojušās Latvijas ekonomikas turpmākās izaugsmes tendences.

Vitenbergam pāriešana uz Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) iepriekš maksāja ekonomikas ministra amata atstāšanu uz īsu laiku, jo koalīcijā tobrīd ietilpstošā "KPV LV" uzstāja, ka partiju vienošanās paredz, ka ekonomikas ministra amats pienākas tai. Līdz ar šīm domstarpībām koalīcijā sākās plašākas cīņas par amatu pārdali.

Kā ziņots, turpmāk koalīcija strādās bez partijas "KPV LV", trešdien paziņoja Ministru prezidents Kariņš. Līdz ar "KPV LV" izslēgšanu no koalīcijas vakanti bija tās pārstāvju līdz šim ieņemtie iekšlietu ministra un labklājības ministra amats.

Ekonomikas ministra amats bija vakants kopš no tā tika atbrīvots Vitenbergs pēc tam, kad viņš aizgāja no "KPV LV" uz NA.

Jau vēstīts, ka Jaunās konservatīvā partija (JKP) lēma izglītības un zinātnes ministres amatā līdz šim bijušo ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) nomainīt ar Muižnieci.

JKP valdes priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns trešdien preses konferencē tieši neskaidroja, kāpēc pieņemts lēmums nomainīt Šuplinsku, tomēr viņš kā argumentu izmantoja "sabiedrības intereses".