Atbalstu jaunajai valdībai plāno paust vairāk nekā puse Saeimas deputātu

Rīt, 3.jūnijā, balsojumā par četru jaunu ministru iecelšanu Ministru kabinetā atbalstu plāno paust vairāk nekā puse parlamenta deputātu.

Ceturtdien Saeimai būs jālemj par uzticības izteikšanu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA), iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (AP), izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei (JKP) un labklājības ministram Gatim Eglītim (JKP).

Aģentūras LETA apkopotā informācija liecina, ka jaunajai valdībai atbalstu varētu paust vismaz 57 deputāti.

Četru koalīcijas partiju - Jaunās konservatīvās partijas, "Attīstībai/Par!", Nacionālās apvienības un "Jaunās vienotības" (JV) - frakcijās kopumā ir 48 deputāti. Tomēr, kā zināms, tad trīs parlamentārieši, kuri 13.Saeimas laikā mainījuši politisko piederību ir iestājušies JV rindās. Tie ir Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Blumbergs un Anda Čakša.

Tāpat atbalstu jaunajai valdībai solīja paust "Stabilitātes grupa", kurā ietilpst no "KPV LV" parlamenta frakcijas aizgājušie Saeimas deputāti Aivars Geidāns, Edgars Kronbergs, Janīna Kursīte, Ivars Puga un Atis Zakatistovs.

Zakatistovs aģentūrai LETA teica, ka valdībā ilgstoši bija spriedze, un šis bija veids, kā to daļēji atbrīvot. Viņaprāt, šīs valdības izaicinājums būs budžeta pieņemšana. Ja Ministru kabinetam izdosies pieņemt budžetu, tad viņi noteikti sagaidīšot jaunās vēlēšanas, uzskata parlamentārietis.

Viņš teica, ka ir cerīgs par šo valdību, piebilstot, ka cer uz ministru veselo saprātu budžeta jautājumu risināšanā. "Šis budžets būs ar zināmu deficītu, un pandēmija iet uz beigām, tāpēc mums jābūt fiskāli atbildīgiem," teica politiķis.

Tāpat jaunos ministrus plāno atbalstīt pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš.

Vienlaikus aģentūra LETA noskaidroja, ka "Saskaņa", "Zaļo un zemnieku savienība", kā arī no koalīcijas izslēgtā "KPV LV" jauno valdību balsojumā neatbalstīs.

"KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo uzsvēra, ka viņa partija negrib redzēt Vitenbergu atgriežamies ekonomikas ministra amatā, jo būtībā viņš bijis iniciators tam, ka šīs sarunas par koalīcijas stabilitāti sākās, un "KPV LV" tika izslēgta.

"Notika slepenas vienošanās aiz slēgtām durvīm, jo mūsu ministri bija piekļuvuši par tuvu, kādam būtiskam posmam, kas traucētu šo četru stabilitātes garantu darbībā," teica parlamentārietis. Tāpēc "KPV LV" frakcija neplāno rīt balsojumā paust atbalstu jaunās valdības sastāvam.

Arī "Zaļo un zemnieku savienības" (ZZS) pārstāvis, parlamentārietis Viktors Valainis sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks nevar atbalstīt nevienu no četriem ministriem.

Viņš teica, ka šī ir jauna valdība, tāpēc pēc būtības pareizi būtu izteikties par visiem ministriem. Arī tiem, kuri šobrīd netiek nomainīti. ZZS ieskatā, arī citi ministri būtu pelnījuši nomaiņu. Kā piemēru Valainis minēja veselības ministru Danielu Pavļutu (AP).

Valainis teica, ka lielākais un nepatīkamākais pārsteigums ir šī ministru "asinskārā" vēlme pēc amatiem. Deputāts arī atklāja, ka ZZS deputāti tika uzrunāti dažādos veidos un formātos, tomēr opozīcijas spēka politiķi esot teikuši, ka grib runāt par to, ko koalīcija darīs un kādi būs tās darāmie darbi.

"Redzam, ka viss fokusējas tikai uz pārdalāmajiem amatiem, līdz ar to šī koalīcija būs ļoti varaskāra. Viņi arī neanalizē, vai cilvēks vispār it kaut cik kompetents ieņemt šo amatu. Tas nav vērtēts un, mūsuprāt, šī valdība būs tikpat rīcībnespējīga kā līdz šim," pauda Valainis.

Viņaprāt, jaunās valdības darbā nekas nemainīsies, tikai dažas figūras. Parlamentārietis atzīmēja, ka šī valdība ir veidota ļoti necaurspīdīgā veidā, vadoties pēc varaskāres principiem - kas kuram pienākas. Tā kā nav vērtētas iedzīvotāju intereses, ZZS nevar piedalīties šādos balsojumos, teica Valainis. Vienlaikus viņš teica, ka valdībai būtiski samazināsies atbalstošo deputātu skaits, tāpēc, viņaprāt, ZZS loma lēmumu pieņemšanas procesos tikai pieaugs.

Valainis teica, ka ZZS esot uzrunāta, vai kritiskā brīdī partiju apvienība atbalstīs valdību, taču ZZS esot atbildējuši, ka runās tikai par konkrētiem darbiem vai jautājumiem.

Komentējot, vai jaunajai valdībai izdosies noturēties līdz Saeimas sasaukuma beigām, deputāts norādīja, ka šo ministru varaskāre ir ārkārtīgi liela, tāpēc pie šādiem apstākļiem "viss var brukt un jukt, valsti var novest līdz antikonstitucionālai krīzei, tomēr visi aizbildināsies ar viss kaut ko un valdība līdz galam nostrādās".

Arī "Saskaņas" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA norādīja, ka "Saskaņas" frakcija rīt balsojumā neatbalstīs plānotās izmaiņas Ministru kabineta sastāvā. Viņš teica, ka partija negaida vilšanos, tomēr vilšanās būšot tiem, kas šo koalīciju veidoja un viņu vēlētājiem.

Urbanovičs uzsvēra, ka viņa frakcija neuzņemsies atbildību par šo ministru izdarībām, tāpēc "Saskaņa" balsos "pret" šīm izmaiņām. Viņš gan atzīmēja, ka īpašas cerības liek uz Eglīti, kurš ir ekonomists un turpmāk vadīs "Latvijas tautai svarīgo" Labklājības ministriju.

Arī viņaprāt, šai valdībai izdosies nostrādāt līdz galam un "neizdosies izjukt".

Kā ziņots, turpmāk koalīcija strādās bez partijas "KPV LV", šodien pavēstīja Ministru prezidents Kariņš.

Premjers paziņoja, ka, "KPV LV" pārtraucot dalību koalīcijā, šīs partijas pārraudzībā esošajiem ministru amatiem izvirzīs Mariju Golubevu (AP), Gati Eglīti (JKP), Jāni Vitenbergu (NA), bet izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) vietā stāsies Anita Muižniece (JKP).

Golubevu paredzēts virzīt iekšlietu ministra amatam, Eglīti labklājības ministra amatam un Vitenbergu ekonomikas ministra amatam.