Saeima atbalsta Levita virzīto Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu
aeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Valsts prezidenta Egila Levita Saeimā iesniegto "Latviešu vēsturisko zemju likuma" projektu, kura mērķis esot stiprināt iedzīvotāju identitāti un piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm - Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei.
Tagad likumprojektā atbalstīti arī vairāki deputātu un atbildīgās komisijas priekšlikumi.
Likums nosaka pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei, Sēlijai un Rīgai, kā arī valsts un pašvaldību pienākumus šā likuma mērķa sasniegšanai. Sākotnēji šajā normā nebija pieminēta Rīga, taču šodien tā tika iekļauta, atbalstot deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu.
Tomēr likumprojekta preambulā minētajā vēsturisko zemju uzskaitījumā Rīga nav pieminēta.
Reizē šodien deputāti nolēma no Vidzemes kā latviešu vēsturiskās zemes izslēgt Jūrmalas valstspilsētu, taču atbalstu neguva deputāta Valaiņa priekšlikums par tās iekļaušanu Zemgales vēsturiskajās zemēs.
Līdz ar to pašlaik Jūrmalas valstspilsēta ir izslēgta no likumprojekta pielikuma par vēsturiskajās zemēs ietilpstošajām teritorijām. Iespējams, šo jautājumu politiķi mēģinās risināt likumprojekta galīgajā lasījumā.
Jūrmala kā Vidzemei piederīga teritorija ir iezīmēta likumprojekta pielikumā esošajā kartē.
Likumprojekta preambulā teikts, ka Latvijas Republika 1918.gada 18.novembrī ir izveidota latviešu nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā uz negrozāmās latviešu nācijas valstsgribas pamata, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes - Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju.
"Apvienota un nedalāma Latvija starptautiskos līgumos noteiktās robežās ir viens no neaizskaramajiem Latvijas
valsts konstitucionālās identitātes elementiem, kas garantē latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un ilgtspēju cauri gadsimtiem," teikts topošajā likumā.
Likumā norādīts, ka Latviešu vēsturiskajās zemēs uz kuršu, latgaļu, zemgaļu un sēļu sentautu, kā arī seno
pirmiedzīvotāju lībiešu kultūras un valodas bāzes veidojusies latviešu nācija. Latviešu nācijas tapšanā būtiska bijusi vācbaltu kultūras ietekme. Latvietība visos laikos bijusi atvērta mijiedarbībai ar latviešu vēsturiskajās zemēs dzīvojošām mazākumtautībām.
Būs noteikts, ka latviešu vēsturiskajās zemēs ir unikālas un atšķirīgas latvietības iezīmes, tradīcijas, valodas paveidi, kā arī savdabīga kultūrvēsturiskā vide. Latvietības daudzveidība, divas latviešu rakstu valodas tradīcijas, latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide un to ilgtspēju veicinošās vietējo kopienu uzturētās kultūrtelpas ir latviešu nācijas kopēja bagātība, kas ir valstiski atbalstāma un attīstāma. Līdztekus tam valstiski atbalstāma ir lībiešu identitātes, kultūras un valodas saglabāšana un attīstība, teikts likumprojektā.
Latviešu vēsturiskajām zemēm ir vietējo kopienu piederības iezīmētas saskares līnijas, kuras pēc iespējas ņemamas vērā valstslietās. Katrai latviešu vēsturiskajai zemei piederīgajai kopienai un katrai kultūrtelpai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums kopt un attīstīt savu kultūrvēsturisko vidi un kopējo identitāti, lai to saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm. Valstij un pašvaldībām pēc iespējas jāsekmē labvēlīgi sociālekonomiskie apstākļi vietējo kopienu pastāvēšanai un izaugsmei, jo vietējās kopienas ikdienā uztur latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu identitāti un kultūrvēsturisko vidi, norādīts likumprojektā
Paredzēts noteikt, ka likuma mērķis veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu
un ilgtspējīgu attīstību.
Valsts un pašvaldību uzdevums būs atbalstīt un sekmēt latviešu vēsturiskajās zemēs pastāvošās kultūrtelpas. Kultūrtelpu atbalsta pasākumus nosaka šis likums un Nemateriālā kultūras mantojuma likums.
Pilsētu un pagastu vai to daļu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm noteiks viens pielikums, savukārt latviešu vēsturiskās zemes būs attēlotas likumam pievienotā kartē.
Būs noteikti arī valsts un pašvaldību pienākumi likuma mērķa sasniegšanai, piemēram, valstij un pašvaldībām būs jāsekmē latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, jānodrošina tai nepieciešamo atbalstu un jāveicina visu latviešu vēsturisko zemju līdzsvarotu sociālekonomisko attīstību.
Ministru kabinetam būs jāapstiprina Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, lai saskaņotu valsts un pašvaldību īstenotos pasākumus latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kā arī koordinēti un mērķtiecīgi izmantotu šim mērķim pieejamos valsts un pašvaldību resursus.
Tiks izveidota Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome, kas būs kā konsultatīva institūcija, kas koordinēs valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos par latviešu vēsturisko zemju identitāti, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.
Atbalstot deputāta Valaiņa priekšlikumu, likumā arī noteiktas teritorijas, kas pieder Rīgai kā latviešu vēsturiskajai zemei.