Skolēnu dziesmu un deju svētku rīkošanu atbalsta 80% pašvaldību

XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sarīkošanai šīs vasaras noslēgumā atbalsta 96 pašvaldības jeb aptuveni 80% vietvaru, informēja kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) padomniece, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Svētku rīkotājs - Valsts izglītības satura centrs - pēc apkopotās pašvaldību aptaujas par gatavību piedalīties un līdzdarboties svētku norisē no kopumā 118 pašvaldībām anketas ar atbildēm iesūtīja 106 pašvaldības, no kurām 96 atbalstīja svētku rīkošanu šogad.

Sešas pašvaldības neatbalstīja nevienu piedāvāto scenāriju svētku rīkošanai, bet četras pašvaldības viedokli nepauda.

Jautāta, kuras pašvaldības svētku rīkošanu neatbalstīja un kuras viedokli nepauda, Vasiļjeva aģentūrai LETA šādu informāciju atklāt nevarēja. Vienlaikus viņa piebilda, ka pašvaldības, kuras svētku rīkošanu savā reģionā neatbalsta, par savu lēmumu ziņo pašas.

Kā informēja Vasiļjeva, katra pašvaldība izvēlējusies savu pieeju pirms sniegt anketas datus - daudzās tika aptaujāti vecāki, kolektīvi, kolektīvu vadītāji, citās - pašvaldību sniegtās atbildes balstās uz domes deputātu komiteju lēmumiem.

Balstoties uz apkopotajiem datiem, kā arī Svētku operatīvās vadības grupas ieteikumiem svētku mākslinieciskās komandas esot izstrādājušas "drošu svētku norises scenāriju", kā pamatprincipu piedāvājot e-dziesmusvētku konceptu.

Konceptā plānots, ka svētku kopējo programmu veidos 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā un folklorā. Visi iespējamie koncerti un norises tiks fiksētas videoformātos un atspoguļotas plašākai sabiedrībai dažādās digitālajās platformās un televīzijas formātos.

Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa kā piemēru iecerētajam minēja šobrīd topošo tautas deju lielkoncerta fināla priekšnesuma "Svinēt sauli" klipa izveidi, kurā dalību pieteikuši 629 deju kolektīvi, katrs savās mājās un individuāli.

Svētku norises pamatmērķis būšot "stiprināt bērnu un jauniešu psihoemocionālo labbūtību", noslēgt šo svētku ciklu, dokumentējot svētku dalībniekus, programmu, repertuāru videoversijā un "atstāt vēsturei liecības par šiem svētkiem, pasakot paldies tiem dalībniekiem un pedagogiem, kas gatavojās svētkiem vairāku gadu garumā".

"Digitāli, video un audio formātā - vēsturei, dziesmā un dejā, izjūtot svētku garšu, pa vienam dalībniekam, kolektīvam un novadam. Šie svētki ir pašiem: dejotājiem, dziedātājiem un viņu skolotājiem," piebildusi svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja, izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

LETA jau ziņoja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem paredzēti trīs scenāriji - "A", "B" un "C". Pirmais jeb "A" scenārijs nosaka, ka svētki norisinās tradicionāli un kā ierasts. Šo scenāriju Covid-19 pandēmijā neizskata. "B" scenārijs paredz, ka svētku svinēšana notiek Rīgā un reģionā svaigā gaisā, savukārt saskaņā ar "C" scenāriju pasākumi noritētu tikai epidemioloģiski drošajos reģionos svaigā gaisā - sporta laukumos, skolu pagalmos un estrādēs.

Šuplinska jau iepriekš norādīja, ka svētki, visticamāk, notiks pēc "C" scenārija, taču, IZM prezentācija liecina, ka pieļaujams būtu arī "B" scenārijs vai abu šo scenāriju apvienojums. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķiniem, XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšana pēc izstrādātā "C" scenārija izmaksātu lētāk nekā citu scenāriju īstenošana -1,32 miljonus eiro.

Drošai svētku norisei vienā dienā plānots viens pasākums, līdz ar to dalībnieki svētku svinēšanā piedalītos tikai vienu dienu. Svētkus plānots atzīmēt bez skatītājiem, taču būtu iespēja svētku sajūtu gūt pie saviem televizoru ekrāniem.

Ministrijā pauda, ka kolektīvi ievēros "burbuļa" stratēģiju, lai samazinātu Covid-19 izplatības riskus. Tāpat arī koncerti norisināsies svaigā gaisā, bet ar dažiem izņēmumiem, piemēram, koklētājiem un mūsdienu deju kolektīviem. Šiem svētku dalībniekiem būtu iespēja uzstāties iekštelpās.

IZM atgādināja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalība ir brīvprātīga, piebilstot, ka bērns vai jaunietis svētkos var piedalīties, ja ir pedagogu un vecāku piekrišana.

Gadījumā, ja būs iespēja svētkus rīkot pēc "B" scenārija, tad uzdevumu sarakstam pievienosies arī pedagogu un dalībnieku testēšana, pausts ministrijas prezentācijā.

IZM uzsvēra, ka gan "B", gan "C" scenārijā paredzēts samazināts repertuārs, izpaliktu tradicionālais svētku gājiens, kā arī svētkus varētu vērot vien pie saviem televizoru ekrāniem.

Saskaņā ar ministrijas informāciju kopējais finansējums "B" scenārija īstenošanai būtu 4 080 800 eiro. No tiem 540 000 eiro būtu jāparedz atlīdzībai māksliniekiem, tehniskajam un organizatoriskajam personālam, 1,3 miljoni eiro - dalībnieku testēšanai, 828 000 eiro - telpu īrei, mākslinieciskajam un tehniskajam noformējumam, 30 800 eiro - dalībnieku reģistrācijas, uzskaites un kontroles sistēmai, 125 000 eiro - neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, 137 000 eiro - apsardzes, drošības, kārtības nodrošināšanai, 340 000 eiro svētku notikumu atspoguļošanai, video dokumentēšanai un 780 000 eiro dalībnieku ēdināšanai.

Savukārt pie "C" scenārija būtu nepieciešams no valsts budžeta finansēt svētku notikumu atspoguļošanu un video dokumentāciju, kam būtu nepieciešami 780 000 eiro, savukārt atlīdzībai mākslinieciskajam, tehniskajam un organizatoriskajam personālam vajadzētu 540 000 eiro. Tikmēr pedagogu darba samaksu segs no budžeta mērķdotācijas.