Gobzema partijas dibinātājs prasa atcelt ierobežojumus karavīru dalībai partijās

 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par normām, kas liedz karavīram darboties politiskās partijās. Šobrīd šāds aizliegums ir spēkā ne vien Latvijā, bet arī lielā skaitā Eiropas Savienības valstu. Pieteikumu tiesai iesniedzis viens no Alda Gobzema vadītājs partijas “Likums un kārtība” dibinātājiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.

Paredzamais tiesas process gan tiek vērtēts arī kā iespēja tikt pie aktuālas, augstas raudzes ekspertīzes par spēkā esošo normu atbilstību Satversmei, taču, kāds būs tiesas lēmums, šobrīd prognozēt nevar. Piemēram lietās, kas nonākušas līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai, dominē princips, ka bruņotajiem spēkiem ir jābūt politiski neitrāliem.

Kad pirms diviem gadiem deputātu Aldi Gobzemu izslēdza no KPV LV Saeimas frakcijas, viņš ne vien solīja veidot jaunu politisku spēku, bet sociālajos tīklos aicināja atsaukties arī “patriotiski noskaņotu virsnieku grupu”. Kopā ar tekstiem par varas pārņemšanu tas raisīja arī asociācijas ar apvērsuma ideju. Izteicieniem uzmanību pievērsa arī Valsts drošības dienests, atgādinot, ka karavīri dienesta gaitu nedrīkst apvienot ar politisko darbību.

“Un attiecīgi mēs arī zinām, ka pietiekami daudzās valstīs vēsturiski gan Eiropā, gan arī citviet pasaulē, armija ir būtisks politisks faktors, vai nu stabilizējot demokrātiju, aizsargājot demokrātiju, vai attiecīgi iesaistoties politiskajos procesos un pārņemot, pārņemot varu,” atgādina konstitucionālo tiesību eksperts, Latvijas Universitātes docents Jānis Pleps.


Pēc neatkarības atjaunošanas pieņemtie likumi Latvijā karavīriem liedz būt starp partiju dibinātājiem, biedriem un kandidēt vēlēšanās. Tiesa, arī lielas intereses līdz šim no karavīru puses nav bijis - daudzu gadu garumā vien daži gadījumi, norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš: “Ir bijuši, bet ļoti maz, un tas vienmēr bijis saistīts ar tādu jautājumu, piemēram - vēlos kandidēt vietējās pašvaldības vēlēšanās, mani ir uzaicinājuši, uzrunājuši, kas man šādā gadījumā ir jādara? Un tad notiek skaidrojošais process, balstoties uz likumu, un karavīrs pieņem lēmumu - vai turpināt šo regulāro dienestu NBS, vai turpināt karjeru, kļūstot par politisko darbinieku.”

Šāds ierobežojums karavīriem ir spēkā daudzviet. Bet, ja ir vēlme darboties politikā, to var darīt tad, kad karjera bruņotajos spēkos ir noslēgusies. Konstitucionālo tiesību eksperts norāda, ka šāda aizlieguma pamatojums ir pasargāt armiju no politiskām svārstībām. “Tiek sagaidīts, ka ir politiskā neitralitāte un arī nav frakcionālisms, respektīvi, neveidojas grupējumi, kas atbalsta vienu vai otru partiju, un tad attiecīgi tai vietā, kur jādomā par kopdarbību, ka kopā aizsargā valsti, neveidojas tādas diskusijas, kurā kura partija ir pareizāka, kuru programmu mēs atbalstīsim,” saka Pleps.

Lietu Satversmes tiesa ierosināja aizvadītajā mēnesī pēc karavīra Laura Boča pieteikuma. Tā uzsākta par Militārā dienesta likuma normām, kas bruņotajos spēkos dienošajiem aizliedz darboties politiskās partijās.

Pieteicējs pats armijas rindām pievienojies drīz pēc notikumiem Krimā. Tobrīd bijis ne pārāk aktīvs Nacionālās apvienības biedrs un no partijas izstājies, lai paliktu pilna laika karavīrs. Tagad interese par politiku atgriezusies un viņš kļuvis par vienu no Alda Gobzema veidotās partijas “Likums un kārtība” dibinātājiem. Sekoja pieteikums Satversmes tiesai, kura lietu ierosināja.

“Jā, tur bija tā, tas bija sakritības pēc, feisbukā bija ieraksts, kur būtībā bija tā kā aicinājums iesaistīties pašā dibināšanā, un tad jau tajā brīdī es skaidri apzinājos - ja es tiešām to darīšu, tad man, vairāk vai mazāk, ir jāpadomā, ko es darīšu ar to nosacīti atvērto jautājumu. Tāpēc, ka, vienkārši sakot, jāpiesedz arī savu pēcpusi, tikai un vienīgi tāpēc, ka varētu būt pēc tam arī kādam interese dot pa muguru tieši tieši šādas aktivitātes dēļ,” saka Lauris Bočs.

Bočs noliedz, ka aiz viņa pieteikuma Satversmes tiesai stāvētu arī politiskā partija. Tā esot bijusi tikai viņa paša iniciatīva. Turklāt viņam neesot arī plāna startēt vēlēšanās. “Mana interese ir vienkārši tāda - cik daudz es kā individuāls pilsonis ar savām pilsoniskajām tiesībām varu izdarīt, un es arī gribētu izdarīt. Un tad jau - ja ir kaut kāds domino vai ķēdes efekts, tad vēl jo labāk,” saka Bočs.

“Kaut arī Nacionālo bruņoto spēku pilna laika karavīram ir tiesības piedalīties vēlēšanās kā jebkuram LV pilsonim, tomēr viņam aktīvi piedalīties politiskās partijas darbībā, vēl jo vairāk, veidot šādas partijas - mēs to neatbalstām absolūti, un likums arī to nosaka. Viena iemesla dēļ - pretējā gadījumā NBS pārvērtīsies par kādas politiskas partijas instrumentu,” uzsver NBS komandieris.

Pirms astoņiem gadiem Satversmes tiesa skatīja tobrīd Augstākās tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa sūdzību par līdzīgu aizliegumu būt politiskās organizācijās tiesnešiem. Tolaik Satversmes tiesa uzskatīja, ka ierobežojums atstājams spēkā. Kāds būs iznākums karavīra prasībā, prognozēt grūti.

Gan Aizsardzības ministrijas vadība, gan NBS komandieris uzskata - atļauja karavīriem būt starp partiju dibinātājiem, biedriem un kandidātiem ir bīstama.

“Iedomājieties Latvijas sistēmu, ja man tagad ir šī atpazīstamība Latvijas armijā, aizbraukt, piemēram, uz kādu no bataljoniem un teikt - mīļie draugi, gribas braukt misijā, gribat jaunus ieročus? Šeit ir iesniegums “Latvijas Attīstībai”, stājieties, lūdzu. Nākamais ministrs nāk manā vietā, viņš varbūt izdarītu kaut ko citu. Mēs gribam tādu situāciju Latvijas armijā?! Es domāju, ka tā būs ļoti, ļoti liela dramatiska kļūda, sevišķi pašreizējos apstākļos,” saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Latvijas gadījumā iesniegtā prasība būtībā būs arī iespēja saņemt augstas raudzes ekspertīzi no vairāku tiesnešu puses, ar aktuālu skatījumu uz apstrīdētajām normām. “Tādā ziņā es domāju, ka šī Satversmes tiesas lieta ir interesanta un ir pelnījusi izskatīšanu Satversmes tiesā. Jo tas ir svarīgs jautājums, kas skar gan šo te politisko procesu, personas politisko līdzdalību, gan arī dos iespēju Satversmes tiesai izteikties arī par to, kā tiesa redz Nacionālos bruņotos spēkus, armiju demokrātijas kontekstā, respektīvi, cik pamatoti ir attiecīgajai jomai noteiktie ierobežojumi vai tur nav nepieciešams kaut ko pārskatīt,” saka Pleps.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!