NATO prasa Krievijai izbeigt karaspēka koncentrāciju ap Ukrainu
Krievijai ir jāizbeidz neattaisnotā bruņoto spēku koncentrācija ap Ukrainu, otrdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, uzstājot, ka Krievijai jāveic šīs satraukumu raisošās situācijas deeskalācija.
"Krievijas ievērojamā militārās klātbūtnes pastiprināšana ir neattaisnojama, neizskaidrojama un dziļi satraucoša," sacīja Stoltenbergs. "Krievijai militārās klātbūtnes pastiprināšana Ukrainā un ap to ir jāizbeidz, jāpārtrauc provokācijas un nekavējoties jāveic deeskalācija."
"Pēdējo nedēļu laikā Krievija pārvietojusi tūkstošiem kaujām gatavu karavīru uz Ukrainas robežām, kas ir lielākā Krievijas karavīru koncentrācija kopš Krimas nelikumīgās aneksijas 2014.gadā," norādīja NATO vadītājs.
Ukraina dalībai NATO pieteicās jau 2008.gadā un tagad mudina rietumvalstis sniegt praktisku atbalstu, Kijevai cenšoties nepieļaut vēl vienu Maskavas agresiju.
"Krievija vairs nespēs pārsteigt mūs nesagatavotus. Ukraina un mūsu draugi saglabā modrību," stāvot līdzās Stoltenbergam, sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
"Mēs nezaudējam un nezaudēsim laiku, un ja Maskava spers kādus neapdomīgus soļus vai sāks jaunu vardarbības ciklu, tas maksās dārgi visās nozīmēs," norādīja ministrs.
Otrdien Briselē gaidāmas Kulebas sarunas ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu.
Maskava otrdien kritizēja ASV un NATO, ka tās Ukrainu pārvērš "pulvermucā".
"Ja būs saasinājums, mēs, protams, darīsim visu, lai garantētu mūsu drošību un mūsu pilsoņu drošību, lai arī kur viņi atrastos," Krievijas ārlietu ministra vietnieka Sergeja Rjabkova teikto citē Krievijas ziņu aģentūras.
"Bet Kijeva un tās sabiedrotie Rietumos būs pilnībā atbildīgi par šī hipotētiskā saasinājuma sekām," viņš piebilda.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.