Valdība plāno piešķirt 10 000 eiro Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai

© REUTERS/SCANPIX/LETA

Ministru kabinets 8.aprīļa sēdē lems par 10 000 eiro atbalsta sniegšanu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, veicot vienreizēju iemaksu Eiropas Demokrātijas fondā (EDF) kā mērķdotāciju nevalstisko organizāciju (NVO) platformai cilvēktiesību pārkāpumu Baltkrievijā dokumentēšanai, liecina valdības darba kārtība.

ĀM sagatavotajā rīkojuma projektā atzīmēts, ka 9.augustā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts iestāžu paziņoto vēlēšanu rezultātu nesakritība ar NVO veikto aptauju rezultātiem, kā arī neskaitāmie pārkāpumi pirmsvēlēšanu laikā un vēlēšanu dienā, tostarp kandidātu un aktīvistu apcietināšana, iebiedēšana un pret civiliedzīvotājiem vērstā vardarbība izraisīja plašus Baltkrievijas sabiedrības protestus.

Protesti laika posmā no 2020.gada 9.augusta līdz 2020.gada 13.augustam tika apspiesti, pielietojot nepamatotu spēku. Aplēses liecina, ka vairāk nekā 8000 cilvēku ir aizturēti, vairāk kā 600 ir iesnieguši sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem un nehumānu apiešanos aizturēšanas laikā, akcentēja ĀM.

Pēc ĀM paustā, ņemot vērā, ka Baltkrievija ir ignorējusi savas kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalsts saistības nodrošināt saviem pilsoņiem tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās, kā arī to, ka Baltkrievija ir Austrumu Partnerības dalībvalsts, Latvija un Eiropas Savienība (ES) nevar nereaģēt uz uzskatāmiem cilvēktiesību un politisko brīvību pārkāpumiem, kā arī valsts varas nepamatotu un neproporcionālu vardarbību pret saviem pilsoņiem.

ĀM pavēstīja, ka 2021.gada janvārī virkne ES dalībvalstu nāca klajā ar iniciatīvu izveidot starptautisku NVO platformu pašu nopietnāko cilvēktiesību pārkāpumu Baltkrievijā sistemātiskai dokumentēšanai un saglabāšanai. Šī iniciatīva izriet no EDSO Maskavas mehānisma ietvaros sagatavotā ziņojuma par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā un tajā ietvertajām rekomendācijām.

ĀM vērsa uzmanību, ka platformas izveidošana būs pirmais solis ceļā uz neatkarīgu ANO atbildības mehānismu, kuru plānots nodibināt Cilvēktiesību padomes ietvaros, un kurš varētu uzsākt darbību 2021.gada beigās, ja tiks panākta ANO Cilvēktiesības Padomes vienošanās par šāda mehānisma izveidi.

Platformā vadošo lomu ir uzņēmusies Dānijā bāzētā starptautiskā nevalstiskā organizācija "Dignity", kura cieši sadarbosies ar baltkrievu nevalstisko organizāciju "Viasna". Atbilstoši savam mandātam "Dignity" un citi platformas dalībnieki pievērsīsies tikai pašiem smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā, tādiem kā patvaļīgām un prettiesiskām aizturēšanām, prettiesisku nonāvēšanu, spīdzināšanu vai citu necilvēcīgu attieksmi, piespiedu pazušanām.

Centrālais uzdevums ir ar profesionālu juristu, psihologu, tiesu medicīnas ekspertu palīdzību apkopot, klasificēt un droši saglabāt pierādījumus par cilvēktiesību pārkāpumiem, tādējādi atvieglojot nākotnes darbu ANO Cilvēktiesību Padomes atbildības mehānismam, nodrošinoties, ka cietušo rīcībā ir pietiekami pierādījumi nākotnes nacionālajos un starptautiskos tiesu procesos.

ĀM uzsvēra, ka iemaksa EDF budžetā 10 000 eiro apmērā tiks veikta kā mērķdotācija platformai. Plānots, ka EDF apkopos vairāku donorvalstu dotācijas šai NVO platformai, nodrošinot vieglāku un efektīvāku finansējuma piešķiršanas procedūru.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais